Socializācijas ietekme personības attīstībā pusaudža vecumposmā

Socializācija ir cilvēces pieredzes un zināšanu pārmantošanas process. Cilvēks apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības. Cilvēks kopš dzimšanas apgūst noteikumus un noteiktas kultūrvides normas un lomas, kas turpmāk regulē viņa uzvedību. Personība ir visbagātākā un dziļākā sociālā kvalitāte, kas piemīt cilvēkam kā sociālam indivīdam. Socializācijas procesā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešamas viņa veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Socializācija aptver visus kultūras, izglītības un audzināšanas procesus, ar kuru palīdzību cilvēks iegūst sociālo dabu un spēju piedalīties sabiedrības dzīvē.
Psiholoģijā daudzos un dažādos līmeņos ar katram no tiem raksturīgām īpatnībām padziļināti un vispusīgi tiek pētīta personības attīstība. Psihologi, kas nodarbojas ar personības izpēti, pastiprinātu interesi pievērš tās individuālajiem iekšējiem mehānismiem un indivīdu atšķirībām, bet sociālie psihologi – kopējās cilvēku masas izpausmēm, tam, kā cilvēki novērtē un ietekmē cits citu, mēģinot noskaidrot, kā sociālā situācija var ietekmēt cilvēku rīkoties humāni vai agresīvi, būt konformistam vai neatkarīgam, izjust simpātijas vai atsvešinātību.…