85.PADOMJU TIESU IEKĀRTA UN PROKURATŪRA LATVIJĀ 1945.- 1990. G.Pēc 2. Pasaules kara Latvijā darbojās LPSR AT, tautas tiesas un speciālās PSRS tiesas – kara tribunāli un ūdens līnijtiesas – likvidēja 1957. gadā. Pirmos pēckara gadus tautas tiesnešus amatā iecēla rajona un izpildu komitejas.1949. gadā notika tautas tiesnešu vēlēšanas – ievēlēt varēja jebkuru 23 gadu vecumu sasniegušu Padomju Latvijas pilsoni.1954. gadā lai uzlabotu tiesu sistēmas darbību AT sastāvā izveidoja prezidijus – uzraudzība, revidēt tiesu spriedumus u.c.Jauns posms uzsākās 1958. gadā – PSRS un savienoto un autonomo republiku tiesu iekārtas un likumdošanas pamati, noteica tiesu struktūru, tās mērķus un uzdevumus, kā arī tiesnešu ievēlēšanas kārtību.Vissavienības tiesas:1PSRS AT 2kara tribunāli Savienoto republiku tiesas:Augstākās Tiesas ,tautas tiesasTiesu spriedumu un lēmumu likumības, kā arī to izpildes uzraudzība bija uzticēta prokuratūras orgāniem.LPSR AP 1959. gadā pieņēma likumu "Par LPSR tiesu iekārtu", kas bija spēkā līdz pat 1985. gadam. Tas noteica tiesu struktūru, kompetenci un darbības pienākumus.Pirmā instance – rajonu (pilsētu) tautas tiesas. Kompetence – izskatīt visas krimināllietas, civillietas, izņemot tās, kas pēc likuma piekrita LPSR AT vai kara tribunālam, likumā paredzētajos gadījumos izskatīja arī lietas par administratīvajiem pārkāpumiem.Otrā instance – LPSR AT, izskatīja lietas: pirmajā instancē kasācijas un uzraudzības kārtībā un sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem.Visiem tiesu sistēmas posmiem to darbā bija jāievēro pamatprincipi – visu pilsoņu vienlīdzība likuma priekšā, viņu tiesības uz tiesas aizsardzību pret goda, cieņas, drošības, veselības, personiskās mantas un brīvības apdraudējumu, tiesnešu ievēlējamība, koleģialitāte lietu izskatīšanā, procesu atklātums (ar izņēmumiem), apsūdzēto tiesības uz aizstāvību, nodrošināšana ar tulku.Tiesneši nevarēja būt neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.Vēl pastāvēja KP un drošības komitejas uzraudzība.Trešā instance – biedru tiesa, sāka darboties no 1961. gada. Vēlēts sabiedrisks orgāns, izskatīja lietas par darba disciplīnas un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, morāla rakstura jautājumu izskatīšana.Ceturtā instance – Valsts arbitrāža, pildīja tiesām līdzīgas funkcijas. Kompetencē strīdu izšķiršana (organizāciju un uzņēmumu strīdi).Piektā – šķīrējtiesa, arī varēja atrisināt domstarpības. Sabiedriski juridisks orgāns, ko izveidoja pašas strīda puses.Padomju prokuratūra veica augstāko uzraudzību, lai visas organizācijas, amatpersonas un pilsoņi ievērotu likumu un tas tiktu pareizi piemērots. PSRS prokuratūra atšķirībā no LR prokuratūras nebija tiesu sistēmas sastāvdaļa, tā bija neatkarīga. Pienākums saukt pie kriminālatbildības personas, kuras bija izdarījušas noziegumu, uzturēt apsūdzību valsts vārdā visu instanču tiesās, uzraudzīt sodu izpildi, atbrīvošanu no tā, izskatīt sūdzības par likuma pārkāpumiem.
…
