Standarta socioloģiskajā teorijā ģimenes dzīves modelis tiek aplūkots kā progresīvs standarts, kuram katrai ģimenei vajadzētu tuvināties - agrāk vai vēlāk. Tā kā vispārējais modernizācijas process rada vispārēju spēju pieaugumu, šī ģimenes dzīves teorija izdara pieņēmumu, ka modernizācijai seko ģimenes lomu uzvedības standartizācija.
Interesants un visai izsmalcināts modernizācijas teorijas pielietojums ģimenes dzīves standartizācijas jomā ir apgalvojums, kuru attiecībā uz nolieci uz „simetrisko ģimeni” izteica Maikls Jangs un Pīters Vilmots (Michael Young, Peter Willmott, 1974). Viņi strādāja pie tēzes par sociālajām izmaiņām, kuru nosauca par stratificētās difūzijas principu. Tā jēga ir tāda, ka, pateicoties tendencei zemākā statusa grupām atdarināt tās, kas atrodas augstāk, nozīmīgas izmaiņas vienmēr sākas augstākajā hierarhijas pakāpēs un līdzīgi difūzijai izplatās virzienā uz leju. Viņi uzskata, ka tas iespaido izvēli starp dzīvi mājās un nodarbinātību, kuru izdara strādnieku šķiras sievietes, kas aizvien biežāk izvēlas karjeru. Vienlaikus Jangs un Vilmots uzskata, ka feminisma ietekme novedīs pie mājas darbu pārdales proporcionāli karjeras prasībām attiecībā uz laiku. Rezultātā ģimenes darba dalīšanai arī vajadzētu kļūt simetriskākai. Tādējādi Jangs un Vilmots uzskata, ka mazināsies laulības lomu segregācija.…
