2)Trešo valstu tiesības un pienākumi - pacta tertiis nec nocent nec prosunt šis princips paredz, ka starptautiskie līgumi neietekmē trešās valstis; līgumi ir saistoši tikai to pusēm (izriet no pušu piekrišanas saistīt sevi ar līgumu; no valstu suverenitātes un neatkarības). Tomēr šim principam var būt zināmi izņēmumi starptautiskajās tiesībās:
1.līgumā ietvertās sankcijas pret agresoru – līgums var noteikt likumīgas sankcijas tiesību pārkāpumu gadījumiem, kuras var uzlikt agresorvalstīm (pienākums trešajai valstij šeit rodas saistībā ar agresiju, kas ir pretēja ANO Statūtiem);
2.līgums kā starptautiska paraža – līgums var kļūt saistošs trešajai valstij arī ar atzītas starptautiskās paražas palīdzību. Piemēram, ANO Statūtu, kuros noteiktos punktos minētās saistības tiek uzliktas arī valstīm, kas nav dalībnieces;
3.stipulation pour autrai – līgums var radīt trešajām pusēm zināmas priekšrocības. Piemēram, ja trešā valsts tam piekrīt, vai tās piekrišana tiek prezumēta tik ilgi, kamēr nenoskaidrojas pretējais (piemēram, starptautisko kanālu un upju lietošana).
3)Līgums ar savstarpēji izslēdzošiem noteikumiem – ja par vienu jautājumu noslēgti divi kolidējoši līgumi:
1.jāskatās, vai pašos līgumos nav kolīziju atrisinājuma;
2.ja nav, tad jāpiemēro vispārējie kolīziju principi (speciāls pret vispārīgo, jaunākais pret vecāko utt).
LĪGUMU TULKOŠANA – patiesās jēgas noskaidrošana (pēc tādiem pašiem principiem kā likumu tulkošana)
1)Oficiālā iztulkošana – jeb autentiskā, ko veic tikai dalībvalstis (tā ir autoratīvākā metode). Primārā interpretācijas metode ir gramatiskā;
2)Līguma teksts un dalībnieku nolūks;
3)Līguma terminu jēga – prasītāja pienākums pierādīt kāda termina tulkojumu;
4)Līguma konteksts (sistēmiskā iztulkošana) – starptautisko līgumu sistēmas ietvaros;
5)Sekojoša valstu prakse;
6)Organizāciju prakse, piemēram, ANO ĢA;
7)Travoux preparatoires – pēc līguma sagatavošanas materiāliem.
…
