Komunikācijas teoriju veidošanās un attīstība

Grupu dinamiskās un interpersonālās attiecības. Šī modeļa piekritēji uzskata, ka cilvēku savstarpējās attiecības nevar pastāvēt bez komunikācijas. Cilvēkiem ir ļoti svarīgi, kā komunicējot viņus uztver apkārtējie, savā veidā viņi apkārtējo sabiedrību uztver kā spoguli. Tādējādi sabiedrības reakcija uz cilvēku definē viņa identitāti. Spilgts šīs teorijas piemērs ir vācu rakstnieka Patrika Zīskinda darbs „Parfīms” kas vēsta par kādu slepkavu Grenuiju, kurš ir nācis šajā pasaulē bez jebkādas cilvēcīgas smaržas, toties ar ģeniālu ožu. Kopš bērnības apsmiets, bet visbiežāk – vienkārši ignorēts, Grenuijs noslēdzas sevī un sāk izvairīties no sabiedrības, jo jūt, ka cilvēki no viņa baidās. Cilvēki gan nezina, kāpēc, jo viņu oža nav tik asa, toties pats Grenuijs beidzot atskārš, kas par lietu un, būdams lielisks parfimērs, izveido savu personīgo parfīmu – cilvēka smaržu. Apkārtējie viņu tūlīt sāk uztvert kā normālu, sev līdzīgu cilvēku un Grenuija gaita uzreiz iztaisnojas, viņš vairs neiet, galvu nodūris, bet gan tur to lepni paceltu. Līdzko sabiedrība viņu sāk uztvert kā cilvēku, viņš sāk justies kā cilvēks. Tas parāda komunikācijas lielo ietekmi uz sabiedrību kopumā un katru indivīdu atsevišķi.
Bez komunikācijas ar apkārtējiem katrs no mums būtu līdzīgs Žanam Batistam Grenuijam, Zīskinda radītajam tēlam – vientuļi, sakumpuši, līdzīgi meža zvēriem. Tomēr mēs komunicējam. Komunicēšanas veidi un iespējas ir tik dažādas, ka arī komunikācijas teoriju ir daudz, un tām vēl paredzama attīstība. Komunikācijas zinātne ir vēl relatīvi jauna, tādēļ vēl sekos nozīmīgi pētījumi.

…