Dž. Lovingera
Impulsīvā stadija. Maziem bērniem, kad viņi sāk staigāt, tā ir tikai viena no stadijām, taču cilvēki šajā stadijā var atrasties daudz ilgāk. Ir cilvēki, kuri visu mūžu paliek impulsīvajā stadijā. Ego tajā turpina koncentrēties uz fiziskām sajūtām, pamatimpulsiem un tūlītējām vajadzībām. Viņi paši nevar labi apmierināt šīs vajadzības un ir atkarīgi no citiem un prasīgi. Viņi pārāk iegrimst pašreizējā mirklī un savās vajadzībās, lai viņi spētu domāt vai uztraukties par citiem. Viņi pasauli uztver egocentriskā formā – t.i. kā apkārtējais ietekmē mani. Ja kaut kas atbilst manām vajadzībām, tas ir labi; ja kaut kas ir pret manām vajadzībām, tas ir slikti. Tādējādi, viņu domāšana ir ļoti vienkāršota.
Kā arī atbilst pašaizsardzības stadija. Šī stadija ir īpaši raksturīga jaunākā un vidēja vecuma bērniem, tomēr daži indivīdi tajā paliek visu dzīves laiku. Pašaizsargājošais ego attiecībā uz izziņu ir izsmalcinātāks kā impulsīvajā stadijā, tomēr viņi cēloņa un seku saprašanu izmanto lai, ko vēlas, iegūtu no citiem. Tādējādi, šie cilvēki ir citus ekspluatējoši, manipulējoši . Viņu mērķis ir „dabūt, ko gribu, un netikt pieķertam”. Pieņemot, ka citi ir tādi paši, viņi uz pārējo vēlmēm raugās piesardzīgi. Viņi ir sevi aizsargājoši arī tādā ziņā, ka viņi vainai piešķir ārēju veidolu – kad kaut kas notiek, viņi vaino citus. Indivīdi, kuri šajā stadijā paliek arī pusaudžu un pieaugušu cilvēku vecumā, ja vien viņi nav īpaši apķērīgi, nokļūst nepatikšanās. Tiešām, Lovingeras teikumu pabeigšanas tests rāda, ka liela daļa mazgadīgo likumpārkāpēju un ieslodzīto atrodas šajā pašaizsardzības stadijā.
…
