Ar savu mazo, nepilnus pusotra gadus veci dēlēnu Jāzepu kaujās un karagājienos savam vīram Kārlim Bonapartam gāja vienmēr līdzi viņa jaunā sieviņa Leticija Bonaparte, Napaleona māte. Ar īstu rūdītas salenieces izturību viņa nebaidījās ne no kādām grūtībām . Droši un varonīgi viņa brida pār kalnu straumēm un upēm, kāpa grūti sasniedzamos kalnos, dzīvoja kalnu alās, aizās un mežonīgo krūmu biezienā. Kādreiz Leticijai zirgā saēdot un straujās Laimones upes braslu pārejos, viņas zirgs nespēja noturēties kājās, un straujās upes ūdeņi aizrāva zirgu ar jātnieci. Karavīri redzēdami draudošās briesmas, steidzās upē glābt varonīgo sievieti, aicinādami pamest zirgu un pašai peldēt uz krastu. Bet jaunā māte ar Jāzepu rokās un Napaleonu zem sirds, tik veikli savaldīja un izvadīja zirgu no upes straumes, ka zirgs drīz vien izpeldēja krastā.
Daži vēsturnieki domā, ka varbūt taisni tāpēc nedaudz mēnešus vēlāk – 1769. gada 15. augustā – piedzimušajam Leticijas Bonapartes ceturtajam bērnam Napaleonam bijusi ne mazāk liela drosme, uzņēmība un bezbailība, kā viņa mātei, lai gan jāsaka, ka šādas pat ievērojamas un slavējamas rakstura īpašības bijušas arī citiem Napaleona senčiem tiklab no tēva, kā no mātes puses.…
