Parciālo atvasinājumu pielietojums ekonomikā

Divargumentu funkcija. (Vairākargumentu funkcija)
Mainīgu lielumu u sauc par divu argumentu x un y funkciju, ja katram punktam (x,y)ϵD atbilst viena un tikai viena mainīgā u vērtība.
Raksta u=f(x,y) (atklātā veidā dota funkcija) vai F(x, y, u) = 0 (apslēptā veidā dota funkcija).
Analogi definē trīs argumentu funkciju u=f(x, y, z), . . . , kā arī n argumentu funkciju u=f(x, y, z, .. . ., t).
Ģeometriski funkcijas z=f(x,y) definīcijas apgabals ir kāds xOy plaknes gabals D, bet z=f(x,y) grafiks – virsma.
Kā piemērus vairāku argumentu funkcijai var minēt sekojošas situācijas:
1) taisnstūra laukums S=xy ir taisnstūra pamata x un augstuma y funkcija;
2) elektriskās strāvas stiprums I=U/R ir sprieguma U un pretestības R funkcija;
3) taisna paralēlskaldņa tilpums V=xyz ir pamata malu garumu x, y un laika t funkcija;
4) temperatūra T=T(x, y, z, t) telpas punktā M (x, y, z) ir šī punkta koordinātu x, y, z un laika t funkcija.
Mainīgos lielumus x un y sauc par neatkarīgiem mainīgajiem jeb argumentiem. Autore šeit vēlas pieminēt, ka tāpat kā viena argumenta funkciju, arī divu argumentu funkciju bieži vien dēvē nevis kā mainīgu lielumu, bet gan kā likumu vai operatoru, kas katram skaitļu pārim it kā piekārto kādu reālu skaitli.
Funkcijas z vērtības izveido kādu skaitļu kopu E. Skaitļu pāru (x,y) kopu D, no kuras tiek ņemtas argumentu x, y skaitliskās vērtības, sauc par funkcijas definīcijas apgabalu, bet skaitļu kopu E – par funkcijas maiņas apgabalu.
…