Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:841608
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pirmie cilvēki Latvijas teritorijā.

Latvijā cilvēki ienāca tikai ap 9 gadu tūkstoti p.m.ē. Protams, ka vispirms ienāca dzīvnieki, bet cilvēki viņiem sekoja pa pēdām. Ledāji Latvijas zemē visur vēl nebija nokusuši un arī zemes forma bija savādāka. Zināms, ka mednieku ciltis ienāca pa diviem ceļiem – gar Baltijas jūras krastu un no Dienvidrietumiem gar Daugavu. Šie cilvēki medīja ar bultām, šķēpiem. Latvija akmens laikmetu nepieredzēja, jo šie pirmie cilvēki nāca jau ar metāla ieročiem. Latvijas teritorijā nebija metāla un viņi sāka izmantot arī citas lietas.

Klimats Latvijas zemē 9. gt. p. m. ē. līdz 12 gs beigām.

Latvijas zeme no ledājiem atbrīvojās 14000 - 13000 gadā p.m.ē. Kad ledi kusa, Baltijas jūrai bija pirmā attīstības fāze – Baltijas ledus ezers. Šajā laikā krastos valdīja arktiskais klimats. Augu nebija daudz. Koki bija mazi un kropli. Lielākoties auga pundurbērzi un polārie kārkli. Apkārt bija ķērpji un sūnas. Ledājiem turpinot atklājās nākamā fāze – Joldijas jūra. Tā bija savienota ar Ziemeļjūru. Klimats kļuva siltāks un Latvijā beidzot veidojās meži. Pēc kāda laika zemes garoza pacēlās un Baltijas jūra atkal izveidojās par noslēgtu ūdenstilpni, kurš tagad skaitījās Ancilusa ezers (7000 – 5400 g. pr.Kr.). Klimats kļuva tik silts, kad veidojās priežu meži un ienāca jauni dzīvnieki – mežacūkas, stirnas. Kad ezers pārrāva aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju, izveidojās Baltijas jūras ceturtā fāze – Litorīnas jūra. (5400 – 1700 g. pr. Kr.). Apkārtne kļuva mitrāka un siltāka. Veidojās purvi, attīstījās platlapju koki. Ienāca arī zirgs. Pēc 3300g. p. m. ē. Latvijā izzuda īves efejas un citi augi, jo klimats pasliktinājās. Pēc 1300 gadiem Latvija ieguva savas zemes pašreizējo formu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties