Romāns ir plašākais prozas žanrs, kas cilvēku likteņus attēlo plašā laika posmā, bieži vien attēlojot cilvēku dzīvi no pašas bērnības līdz kapam un arī attēlojot vairākas sižeta līnijas.
Vēstījuma tips ir gan romantiskais, gan arī reālistiskais. Dominē mīlestība, Emma meklē visur, kur varētu patverties kāda skavās. Atstājot vīru novārtā, meklējot kaut ko nesasniedzamu, neiespējamu, kas dzīvi padarītu par paradīzi. Bet drīz vien šī paradīze pārvēršas par elli, kuru pati Emma rada: „Ak, ja toreiz, sava skaistuma svaigajā plaukumā, iekām laulība to vēl nebija aptraipījusi, iekām tās pārkāpšana to nebija pievīlusi, viņa būtu dzīvē radusi atbalstu kādā lielā, uzticīgā sirdī, tad viņas maigums sakustu kopā ar tikumību, saldkaisle ar pienākumu, un viņa nekad nebūtu nokāpusi no šīs laimes kalngaliem.” (1:240) Naudas problēmas, parādi, slimība, ciešanas, tā ir tikai daļa no tā, ko viņa piedzīvo un viss tikai dēļ tā, ka aprecējusi neīsto cilvēku. „Pirms viņi bija apprecējušies Emmai likās, ka viņa to mīl; taču laime, kādu tā gaidīja no šīs mīlas, nebija atnākusi: tātad viņa bija maldījusies.” (1:39) Šajā romānā ir atspoguļota dzīves realitāte, ka nauda valda pār pasauli, bez naudas, tu neesi nekas, bet ar naudu – kungs. Nauda dara brīvu: „Dažreiz, tiesa, Emma mēģināja aprēķināt savus maksājumus, bet rezultāti bija tik drausmīgi, ka viņa tiem nespēja ticēt. Tad tā sāka no jauna, drīz vien apjuka aprēķinos, pameta skaitļošanu un vairs par to nedomāja.”(1:144)…
