Pitirims Sorokins

Pitirims Sorokins ir rets zinātnieks un atzīts, kā socioloģijas simbols. Rietumos viņš atzīts par viszinošu XX gadsimta sociologu, kā arī ir liekams vienā rindā ar O.Kontu, H. Spenseru, M. Vēbēru.
Sorokina dzīve atgādina Lomonosova dzīvi: jaunībā dzīvoja laukos, gribēja visu zināt un iegūt daudz zināšanas. Viņa dzīve ir dramatiska un romantikas pārpilna.[3;433]
Dzīvojot Krievijā desmit gados Sorokins bija saplānojis tēmas darbiem, kuras īstenoja dzīvē četrdesmitajos gados. [3;434]
1918. gadā vienā no savām grāmatām angļu valodā P. Sorokins rakstīja- „krievu komunistiskā partija izsludināja manu notveršanu. Es biju apcietināts un man piesprieda nāves sodu (nošaušanu). Sešās nedēļās, kamēr gaidīju savu nāves sodu, es biju liecinieks tam, kā tika nošauti mani draugi. Nākamos četrus gadus, kamēr biju spiests palikt komunistiskajā Krievijā es izbaudīju ļoti daudz; nāves, cietsirdības sliktos dzīves apstākļus, necieņu, netīrību.”
Pēc pārdzīvotā Sorokinam bija ļoti grūti, viņa filozofijas domāšana socioloģijā negāja kopā ar prātu un sirds domām. Par šo savu dzīves periodu Sorokins nekur nestāsta un neatspoguļo savā autobiogrāfijā. Bet tomēr ir dokumentāli pierādīts, ka tomēr bija pārpratumi un svārstīšanās. Pirmo rakstu viņš uzrakstīja 1917. gadā, sakarā ar februāra revolūciju un sākās ar vārdiem „Sen iecerētais notiek. Vecā valdība un kārtība, kura neļāva neko darīt ir kritusi.” …