SECINĀJUMI
Paternitāte ir bērna tiesiskas attiecības ar tēvu, t.i. bērna un tēva bērnu sociāla un tiesiska atzīšana.
Liela nozīme bērna statusa noteikšanā ir bērna tēvam. Ja māte ir stājusies laulībā ar tēvu, tad nekādu problēmu nav, bet ja nē, tad ļoti liela nozīme ir paternitātes noteikšanai.
Paternitātes atzīšana notiek bērna tēvam un mātei rakstot kopīgu personisku pieteikumu. Tātad, ja māte nepiekrīt rakstīt šo iesniegumu, tā var radīt šķēršļus brīvprātīgai paternitātes atzīšanai, tā pat, nepiekrist paternitātes atzīšanai var bērna tēva laulātā. Ja bērns sasniedzis divpadsmit gadu vecumu, arī viņš var apstrīdēt paternitātes brīvprātīgo atzīšanu.
Savukārt brīvprātīgas paternitātes atzīšana var notikt reģistrējot bērna dzimšanu, pēc bērna dzimšanas vai pirms bērna dzimšanas. Ja netiek radīti šķēršļi paternitātes noteikšanai, tad reģistrējot bērnu bērnam tiek noteikti abi vecāki tādejādi paternitātei piešķirot stabilitāti uz noteiktu laiku.
Brīvprātīgas paternitātes veicināšana, paternitātes atzīšanas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iespēju mazināšana uzlabo ārlaulībā dzimušu bērnu stāvokli un izlīdzina tiesisko statusu ar laulībā dzimušiem bērniem. Aizliegums apstrīdēt paternitātes brīvprātīgu atzīšanu ir nepieciešams, lai aizstāvētu bērna tiesības.
Bet no otras puses, svarīgi ir arī lai noteiktam to personu lokam, kuru tiesības ar paternitātes atzīšanu varētu būt aizskartas būtu iespējas apstrīdēt brīvprātīgās paternitātes atzīšanu, zinot to, ka vīrietis nav bērna bioloģiskais tēvs. Ja vīrietim ir bērni gan laulībā gan ārlaulībā, bērniem ir tiesības zināt savu tēvu un saņemt no viņa gan finansiālu gan cita veda atbalstu. Un gan laulībā gan ārlaulībā dzimušiem bērniem ir vienāda aizsardzība, savādāk ārlaulībā dzimušu bērnu intereses tiktu diskriminētas.
…
