Zelta standarts un maksājumu bilance

Maksājumu bilance atspoguļo nevis individuālos, bet gan agregētos starptautiskos darījumus, kas paredz preču un pakalpo­jumu apmaiņu (tirdzniecību – eksportu un importu), barteru, kapitāla ieplūšanu un aizplūšanu, dāvanas, zaudējumus, vienu finanšu aktīvu apmaiņu pret citiem u. tml.
Visi valsts darījumi ar ārvalstīm dalās divās grupās:
Kārtējās operācijās, kuras atspoguļo maksājumu bilances pirmā sadaļā – kārtējo (tekošo) maksājumu konts,
Operācijās ar kapitāla kustību. Tās savukārt ir atspoguļotas maksājumu bilances otrajā sadaļā – kapitāla un finansu konts.
Analītiskos nolūkos visa maksājumu bilance tiek iedalīta:
posteņos, kas atrodas „virs līknes” un atspoguļo materiālo vērtību un visu kapitāla kustību, izņemot izmaiņas starp­tautiskajās rezervēs;
posteņos, kas atrodas „zem līknes” un atspoguļo tikai izmaiņas valdības un centrālās bankas starptautisko rezervju krājumos.
Tekošais jeb kārtējo operāciju konts parāda konkrētās valsts ekono­misko mijiedarbību ar citām valstīm noteiktā laika periodā (preču un pakalpojuma eksporta un importa bilanci), ienākumu (darba samaksa, divi­dendes, noguldījumu procenti) un izdevumu bilanci, nacionālās investīcijas un kārtējos starptautiskos pārvedumus (pensijas, dāvinājumus u.c., kas nav paredzēti ieguldījumiem). …