Dzīvsudraba atrašanās dabā un iegūšana
Atrašanās dabā
Dzīvsudrabs ir zemas temperatūras hidrotermāli veidojumi, kas saistīti ar nesenā vai pašreizējā vulkānisma rajoniem.
Atrodams – Vidusāzijā, Rietumsibīrijā, Kaukāzā, Doņecas ogļu baseinā, Kamčatkā, Čukču pss., Spānijā, Itālijā, Meksikā, ASV, Kanādā, Turcijā, Alžīrijā, Japānā, Peru, Filipīnās.
Tīrradņa dzīvsudrabs ir sastopams reti – kliedņos, geizeru nogulumos.
Dzīvsudrabs atrodams – savienojumos un brīvā veidā.
Iegūšana
Dzīvsudraba rūdas ir dabīgas minerālvielas, ko var izmantot dzīvsudraba iegūšanai. Galvenais minerāls ir cinobrs, sastopams arī metacinabarīts, tīrradņa dzīvsudrabs (sidrabaini balti pilieni, veidojas – oksidācijas zonās saēdot cinobram), livingstonīts.
Atradnes parasti ieguļ nelielā dziļumā, rūdas ķermeņu forma ir ļoti daudzveidīga. Hg saturs rūdā 0,3 – 1%, bagātā rūdā 4 – 8%.
Iegūst no rūdu koncentrātiem, karsējot tos gaisa plūsmā (600 - 700○C) vai vakuumā, arī elektroķīmiski.
…
