Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:786173
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.07.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Literatūras apskats    3
1.1.  Analizējamā jūra    3
1.2.  Jonu noteikšanas metodes    4
  Hlorīdjoni    4
  Sulfātjoni    5
  Kalcija un magnija joni    6
  Fosfātjoni    7
  Nitrātjoni    7
2.  Eksperimentālā daļa    7
2.1.  Aparatūra    7
2.2.  Reaģenti    7
  Sulfātjonu noteikšanai    7
  Kalcija un magnija jonu noteikšanai    8
  Hlorīdjonu noteikšanai    8
  Nitrātjonu noteikšanai    8
2.3.  Paraugu ņemšana un to analīze    8
2.4.  Darba gaita sulfātjonu noteikšanai    9
2.5.  Darba gaita kalcija un magnija jonu noteikšanai    9
2.6.  Darba gaita hlorīdjonu noteikšanai    10
2.7.  Darba gaita nitrātjonu noteikšanai    11
3.  Rezultāti un to izvērtējums    13
3.1.  Sulfātjoni    13
3.2.  Kalcija un Magnija joni    14
3.3.  Hlorīdjoni    16
3.4.  Nitrātjoni    17
  Secinājumi    19
  Literatūras saraksts    20
  Studenta un zinātniskā vadītāja paraksti    20
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Tika analizēts Baltija jūras ūdens, lai uzzinātu tās sāļumu ūdens paraugu ņemšanas vietās. Ūdens tika ņemts dažādās vietās un tās ir Saulkrasti un Vecāķi.
Darba mērķis ir noskaidrot, SO42–, Ca2+, Mg2+, Cl– un NO3– jonu koncentrāciju jūras ūdenī.
Darba uzdevums ir ievākt jūras ūdens paraugus no Saulkrastiem un Vecāķiem un veikt to analīzi. Titrimetriski noteikt SO42–, Ca2+, Mg2+ un Cl– jonu koncentrāciju, kā arī fotometriski noteikt NO3– jonu koncentrāciju jūras ūdenī.

1.LITERATŪRAS APSKATS
1.1.Analizējamā jūra
Jūras ūdens ir ūdensšķīdums uz Zemes, kas pārsvarā sastāv no Cl-, Na+ joniem. Mazāk ir SO42-, Mg2+, Ca2+, K+ jonu, tākā pēdējos 100 gados jūra tiek piesārņota, tad jūras ūdenī ir arī tādi joni, kas agrāk nav bijuši vai to koncentrācija ir bijusi niecīga (to koncentrācijas ir augušas simtiem un pat tūkstošiem reižu). Šādi joni vislielākajās koncentrācijās ir sastopami pie lielpilsētām. Kopējā sāļu vidējā koncentrācija Pasaules okeānā ir 35g/l.
Kopējā sāļu koncentrācija atšķiras arī no jūras, no kuras ņem ūdeni, jo ir jūras, kur to sāļu kopējā koncentrācija ir liela un ir pat 40 g/l, un ir tādas, kur tā ir tikai 20 g/l vai pat vēl mazāk.
Salīdzinājumā ar 1900.gadu Baltijas jūrā slāpekļa saturs ūdenī ir audzis 4 reizes, bet fosfora – 8 reizes. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 tūkstoši tonnu fosfora. Nozīmīgākais piesārņojuma avots ir lauksaimniecība – ik gadu puse no jūrā nonākušā piesārņojuma ir tieši no lauksaimniecības. Lauksaimniecības industrializācijas gaitā no 1950. līdz 1980. gadam nesamērīgi pieauga slāpekļa un fosfora izmantošana, salīdzinot ar saražotās pārtikas daudzumu. Aprēķināts, ka 2002.-2004. gadā visās astoņās Baltijas jūras valstīs slāpekļa un fosfora vidējais kopējais pārpalikums bija attiecīgi 56 un 11 kg uz hektāru gadā. Šīs barības vielas netiek novāktas kā lauksaimniecības raža, bet ieplūst grāvjos un upēs, tālāk nonākot arī Baltijas jūrā. Vislielāko kaitējumu Baltijas jūrai rada fosfors.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1324217
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties