Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

7. Secinājumi
• Latvijas iestāšanās ES 2004.gada 1.maijā bija 1995.gada izvirzīto Latvijas ārpolitikas mērķu piepildījums un ilga, saspringta darba rezultātā.
• Latvijai iestāšanās ES deva iespēju aktīvi piedalīties gan Eiropas, gan pasaules ekonomikas, politikas un kultūras attīstības veidošanā.
• Iestāšanās ES Latvijai deva arī dažus citus labumus, piemēram, brīvu ceļošanas iespēju, brīvas izglītības iespējas ārzemēs, pavēra lielākas iespējas toreizējai Prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai veikt „ lielo darbu ar visām Eiropas kancelejām”, lai Latvija varētu iestāties NATO.
• Iestāšanās procesam ES bija un ir daudz „plusu” un „ mīnusu”. Par to liecina aptaujāto respondentu atbildes.
• Internetā atspoguļotās aptaujas liecina, ka Latvijas sabiedrības viedoklis par ES tomēr nav viennozīmīgs, un arī joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm.
• Galvenais arguments pret ES ir pārāk lielais drauds Latvijas lauksaimniecībai.
• Pie negatīvajiem argumentiem var pieskaitīt Latvijas rūpniecības apdraudēšanu un draudus Latvijas preču tirgum.
• Tas, ka mēs pēc iestāšanās kļuvām neatkarīgi, nemaz nevarēja būt. Tomēr būtiskākā atšķirība starp ES un PSRS ir tā, ka Eiropas Savienība valda demokrātija, bet PSRS bija savienība ar totalitāru režīmu.
…