Kopsavilkums, risinājums un nobeigums
Partijas ir tās bez kurām nebūtu demokrātijas. To iekšienē dažreiz valda haoss, tomēr tam notiek saspringts konfliktu risināšanas process, ko saucam par politiku (kā to dēvē zinātnieks Ščatščneiders). Pārskatot visas partiju neizdarības, šķelšanās iemesli rodas tad, kad lēmumu pieņemšanas process, kuram ir savlaicīgi jānodrošinās ar informāciju un citām svarīgām un apkopotām lietās (pārrunas, viedokļu uzklausīšana u.c.), lai gala balsojumā nerastos pārsteigumi. Taču mūsu valsts politikā valdošais noteikumu trūkums vai to neievērošana neveicina mūsdienīgas demokrātiskas sistēmas stiprināšanu.
Darba mērķis: „noskaidrot JL un TP šķelšanās, īpaši biedru un vadības atsvešināšanās iemeslus” tika sasniegts. Vispirms apskatot partijas vispārīgo būtību, kā arī vairāku zinātnieku pētījumus un partiju definējumus. Pēc tam izveidojot ideālās partijas tipu, pēc politikas teorijām un pastāvēšanas struktūras. Tā tika salīdzināta ar partiju JL un TP struktūrām. Bez teorētiskajiem dažādu esošo partiju veidojošiem elementiem. Tā tika salīdzināta ar partiju JL un TP struktūrām. Bez teorētiskajiem pētījumiem papildus klāt nāca arī Latvijas preses atspoguļojums uz partiju šķelšanos - kontentanalīzē (2008. gada februāris - marts).
“Būtiskākie „Jaunā laika” un „Tautas partijas” biedru aiziešanas iemesli ir saistīti ar ideoloģijas trūkumu, autoritatīvo vadības stilu un vājo organizatorisko struktūru.” Šāda bija izvirzītā hipotēze, kura tika pierādīta darba gaitā. Ideoloģijas trūkums tādēļ, ka tika pieņemti lēmumi un likumi, kas pilnībā neatbilda partijas nostādītajai ideoloģijai ar kuru tā vērsās pie tautas pirms vēlēšanām. Autoritatīvā vadības stila un organizatoriskās struktūras problēmas izpaudās kā savas partijas biedru un citu cilvēku nošķīrums, kā rezultātā tieši citiem labvēlīgu lēmumu pieņemšana (ja cilvēks atrodas attiecīgajā partijā vai ziedojis partijai, kas ir noteicošais). Līdz ar šādu partijas stilu notiek tas, ka jautājumu un problēmu apspriešana ar partijas biedriem nenotiek, jo “sponsoriem”, kuri finansiāli “atbalstot” partiju, sagaida no tās sev vien labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Kā rezultātā līderis rīkojas pēc principa „kas maksā, tas pasūta mūziku”. Pie šādiem secinājumiem izdevās nonākt tikai un vienīgi pateicoties strukturētajai darba uzbūvei teorētiskas literatūras analīzei. un Latvijas laikrakstu satura jeb kontenta analīzei. Aplūkotajos Latvijas laikrakstos par vienu un to pašu notikumu, katrs izteicās mazlietiņ savādāk, taču domas bija līdzīgas. Šis darbs arī deva ļoti labu iespēju salīdzināt dažādos Latvijas laikrakstus un to attieksmi pret partijām, kā arī atklāt katram laikrakstam savu individuālo un tikai tev vien raksturīgo rakstīšanas stilu.
…
