Ernsta Johana Bīrona biogrāfija
Ernsts Johans Bīrons (dzimis Bīrens; uzvārdu „Bīrons” viņš pieņēma vēlāk - dzīvojot Pēterburgā) dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas īpašnieka Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas - Tīlenas) ģimenē kā otrais bērns. Viņam bija divi brāļi – Gustavs un Karls, kurš pēc tēva nāves pārņēma mantoto Kalnciema muižu un izstājās no poļu armijas, būdams korneta dienesta pakāpē. Ernsta Johana biogrāfijas sākumi ir ļoti neskaidri. 1704. gadā viņš bijis tirgotāja māceklis Kēnigsbergā, bet ap 1707. gadu mācījies Kēnigsbergas universitātē. Tā kā Ernsta vārds nav ierakstīts universitātes oficiālajā sarakstā, viņš acīmredzot bijis brīvklausītājs. 1714. gadā Krievijas vācu ģenerālis K. fon Manšteins (kr. Манштейн, Кристоф, 1711.-1757.) savos memuāros apgalvo, ka 1714. gadā Ernsts esot centies kļūt par carēviča Alekseja sievas Sofijas Šarlotes galma kambarkungu, taču esot ar kaunu noraidīts. Citu pierādījumu šim apgalvojumam nav, pie tam tas ir visai maz ticams, jo uz šādiem posteņiem nepieteicās, bet kandidātus uzaicināja. Ap 1718. gadu E. J. Bīrons iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Literatūrā plaši izplatīts stāsts, ka hercogienes galma virsmeistars Pjotrs Bestuževs (kr. Бестужев, Пётр Михайлович) esot bijis slims, un savā vietā pie hercogienes aizsūtījis ar dokumentiem Ernstu Johanu, kurš atraitnei tik ļoti iepaticies, ka tā viņu norīkojusi būt savā tuvumā, ieceļot jauno muižnieku par galma kambarkungu. Ap 1719. gadu Bīrona dzīvē notiek visai nepatīkams gadījums, par kuru labprāt vēlāk tenkoja viņa politiskie ienaidnieki. Dienesta darīšanās Bīrons devās uz Kēnigsbergu, kur iesaistījās kautiņā, kā rezultātā viens cilvēks mira, bet viņu arestēja par slepkavību un piesprieda sodu 700 reihstāleru apmērā vai 3 gadus cietumā. Lietas patiesie apstākļi nav zināmi, taču pats fakts ir neapstrīdams, par ko liecina Bīrona vēstule un lūgums starpniekam palīdzēt - vērsties pie Prūsijas karaļa Fridriha I ar lūgumu anulēt piespriesto sodu.
…
