Leģenda vēsta, ka čaņbudisma pamatlicējs Bodhidharma (japāņu valodā -Daruma), sēžot ilgā meditācijā, tomēr bija vienreiz iesnaudies. Pamodies viņš dusmās izrāva savus plakstiņus un nometa zemē. No tiem tad arī izauga pirmie tējas krūmi. Budistu mūki sāka dzert tēju, lai uzmundrinātu savu apziņu ilgo meditāciju laikā. Tieši šeit it kā ir meklējami tējas ceremonijas aizsākumi, kas XII gs. līdz ar čaņbudisma mūkiem nokļuva no Ķīnas Japānā. Lai gan, saskaņā ar citu leģendu, gan tējas apstrādi, gan pašu ceremoniju esot izgudrojis ķīniešu filosofs Laodzi, kurš dzīvoja 1000 gadu pirms Bodhidharmas.
Īstenībā tēja kā dzēriens Ķīnā bija pazīstama vēl agrāk, un arī tējas ceremonija eksistēja ilgi pirms Laodzi. Taču tikai Japānā un tikai saistībā ar kultūras atmosfēru dzen klosteros, tējas ceremonija ieguva savas pašreizējās formas. Ir pamats domāt, ka uz Japānu tēju ir atveduši budistu mūki, kas IX gs. atgriezās no Ķīnas. Viens no tiem bija Saito (Saicho, 767-822), kurš 805. gadā atgriezās Japānā, un, domājams, atveda un izplatīja budistu mūku starpā tējas dzeršanas paradumu. Tāpat tiek atzīmēts, ka 815. gadā mūks Eiķu (Eichu pēc atgriešanās no Ķīnas gatavoja tēju imperatoram Sagam (Saga). Imperatora pilī tika atvērts oficiāls tējas dārzs, un sākās aktīva tējas dzeršana galmā un tempļos. Tolaik tējas lapas tika tvaicētas, iepriekš saspiežot blāķos un izžāvējot. Šie brūnganie blāķi tika lobīti un saberzti sīkos fragmentos. Šādu tējas veidu sauc dancha. Pēc tam, kad IX gs beigās Japāna pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, interese par Ķīnu samazinājās, un tējas dzeršanas prakse panīka uz kādiem 300 gadiem.
Mūks Eisais, 1191. gadā atgriežoties Japānā no sava otrā ceļojuma uz Ķīnu, atveda jaunu tējas lapu apstrādes metodi un tējas dzeršanas rituālu, kas tika praktizēts dzen klosteros Ķīnā. Tās pagatavošanai tika izmantotas zaļas tējas lapas, kuras tika tvaicētas, žāvētas un tad saberztas pulverī. Šādu pulverveida tēju, sauktu par maccha, lielākoties izmantoja rituāliem nolūkiem tempļos, taču savas garšas dēļ tā tika iecienīta arī galma ļaužu vidū. Tējas dzeršanas tradīcija ātri izplatījās jaunās samuraju kārtas pārstāvju strapā, kļūstot ļoti populāra.…
