Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
7,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:662624
 
Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

84.Eiropas Parlaments (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums). Eiropas Parlamentu (EP) ievēl Eiropas Savienības pilsoņi savu interešu pārstāvēšanai. Parlamenta pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un dibināšanas līgumos; kopš 1979. gada Eiropas Parlamenta locekļus tiešās vēlēšanās ievēl iedzīvotāji, kurus viņi pārstāv. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados.Katram ES pilsonim neatkarīgi no dzīves vietas ES ir tiesības vēlēt un kandidēt vēlēšanās. Tādējādi Parlaments pauž gandrīz 500 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu demokrātisko gribu un pārstāv viņu intereses diskusijās ar pārējām ES iestādēm. Pēdējās vēlēšanas notika 2009. gada jūnijā. Parlamentā no visām 27 ES valstīm ir 736 deputāti.
Eiropas Parlamenta locekļI nav sagrupēti pa valstu blokiem, bet gan septiņās Eiropas līmeņa politiskās grupās. Parlamentā ir pārstāvēti visi viedokļi par Eiropas integrāciju – no striktiem federālisma piekritējiem līdz atklātiem eiroskeptiķiem. Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju 2009. gada 14. jūlijā ievēlēja Jeržiju Buzeku, un viņš šajā amatā pavadīs divarpus gadus (līdz 2012. gada janvārim). Eiropas Parlamentam ir trīs darba vietas: Briselē (Beļģijā), Luksemburgā un Strasbūrā (Francijā). Luksemburgā atrodas administratīvā pārvalde (ģenerālsekretariāts). Ikmēneša plenārsēdes, kuras apmeklē visi Eiropas Parlamenta locekļi, notiek Strasbūrā un dažkārt arī Briselē. Komitejas plenārsēdes notiek arī Briselē. Parlamentam ir trīs galvenie uzdevumi:
1. Tas daudzās politikas jomās dala ar Padomi tiesību aktu pieņemšanaspilnvaras. Fakts, ka tā ir tieši ievēlēta struktūra, palīdz nodrošināt Eiropas tiesību aktu demokrātisko likumību;
2. Parlaments veic visu ES iestāžu, jo īpaši Komisijas, demokrātisko uzraudzību. Parlamentam ir tiesības apstiprināt vai noraidīt amatam nominētos komisārus, un tam ir tiesības izteikt neuzticību Komisijai kopumā;
3. Parlamentam kopā ar Padomi uzrauga ES budžetu un tādējādi tas var ietekmēt ES izdevumus. Procedūras beigās Parlaments pieņem vai noraida budžetu kopumā.
1. Tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras Visbiežāk izmantotā procedūra ES tiesību aktu pieņemšanā ir koplēmuma procedūra. Tā nostāda Eiropas Parlamentu un Padomi vienādās pozīcijās, un tā tiek piemērota tiesību aktiem dažādās jomās. Dažās jomās (piemēram, lauksaimniecības, ekonomikas politikas, vīzu un imigrācijas jomā) tiesību aktus izdod Padome, bet tai ir jāapspriežas ar Parlamentu. Turklāt Parlamenta piekrišana ir nepieciešama atsevišķiem svarīgiem lēmumiem, piemēram, atļaujai jaunām valstīm iestāties ES. Parlaments arī dod impulsu jaunu tiesību aktu pieņemšanai, izskatot Komisijas gada darba programmu, izvērtējot, kādi jauni tiesību akti būtu vajadzīgi, un lūdzot Komisiju iesniegt priekšlikumus. Plenārsēdes, kurās piedalās visi Eiropas parlamanta locekļi, parasti notiek Strasbūrā (vienu nedēļu mēnesī) un dažreiz Briselē (divas dienas). …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties