Kārļa Skalbes pasaku krājuma "Sirds un saule" analīze

Pasakas.
‘’Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties’’-jaušamas pirmsrevolūcijas laika noskaņas. Pasakā ietverts ironisms pret praktiskā lietderīguma pasauli, īpaši, ja to uzskata par vienīgo un vislabāko. Cilvēku aprobežotības izsmiekls. Tiekšanās uz priekšu. Jaunietis sevis meklētājs, pasaules bagātību meklētājs, nebūt nav no tiem, kas apmierinās ar pliku ērtumu.
‘’Karaļa krāsnkuris’’- vājprāta slavinājums. Romantisma literatūrā vājprāts nav nekas slikts, vājprāts ir īstās patiesības atradējs, pietuvošanās dievišķākajam, dievišķākajai patiesībai.

…