Dzelzceļa attīstība un pirmsākumi

Atrisinājums tam bija - sākt izmantot Ventspils ostu. 1897. gadā Ribinskas dzelzceļu pārdēvēja par Maskavas - Ventspils - Ribinskas dzelzceļu un tā uzdevums bija savienot Maskavu ar Ventspils ostu. Tajā pašā laikā tika pagarināta Rīgas - Tukuma līnija līdz Ventspilij (1901.), un izbūvēts Maskavas - Krustpils (1901.) dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar Tukumu (1904.), noslēdzās Ventspils - Maskavas - Ribinskas maģistrāles būve un attaisnojās maģistrāles ekonomiskā nozīme.
90. gados paplašinājās kravu piegādes ģeogrāfija un nomenklatūra, dzelzceļš bija galvenais kravu piegādātājs visām Baltijas ostām, izkonkurējot ūdenstransportu pat kokmateriālu piegādē. Ja sešdesmitajos vienā gadā caur Rīgas ostu izveda 7,4 miljonus pudu, tad deviņdesmitajos - 52,5 miljonus pudu - labību, kokus, linus, metālus, malku, olas, linsēklas u.c. Procentuāli lielāko kravu apjomu nodrošināja Rīgas - Orlas un Rīgas - Pleskavas dzelzceļi (20,1%).
20. gs. sākumā notika atkārtota Rīgas mezgla rekonstrukcija, kuru veica «M. Zaicevs un I. Tarasovs». Būtiska nozīme tajā bija jaunā dzelzceļa tilta izbūvei 1902. - 1914. Ekonomikas uzplaukums un dzelzceļu būve Latvijā veicināja transporta mašīnbūves un darbagaldu ražošanas pieaugumu. 1895. gadā tika nodibināta vagonu un mehāniskās rūpnīcas a/s «Fenikss». Ražojumu klāsts bija ļoti plašs - koka konstrukcijas dzelzceļa preču vagoni, kravas platformas, 1., 2. un 3. klases pasažieru vagoni, ledusvagoni.
No gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam kopumā dzelzceļa tīkls Latvijas teritorijā palielinājās līdz 1941 km, no kuriem 49 km bija 1000 mm platuma un 365 km - 750 mm un pārējie 1524 mm krievu platuma.
…