Konsolidētās demokrātijas. Lielbritānija: valsts, ekonomika, pārvaldība

Tieši vēsturiski izveidojusies morāle un apziņa kalpo kā identitāte Lielbritānijas pamatiedzīvotāju vienošanā.
No vēsturiskās morālās identitātes un saprašanās saiknes starp valdību un tās iedzīvotājiem rašanos, izriet otrais iemesls, kādēļ pamatiedzīvotājiem nevajadzētu pieprasīt rakstītu konstitūciju. 21.gs. Lielbritānijas kļūst arvien etniski dauzveidīgāka. Apmēram 8 % no iedzīvotājiem ir no āfrikāņu un aziātu izcelsmes. Migrācijas jautājums, kas iedvesmo bēgļiem gūt patvērumu, un bailes no multikulturālisma starp baltās rases britiem uztur negatīvu un noraidošu pretestības reakciju. 2000.gada augusta atskaite no Britu Komisijas, kas izskatīja multietniskās perspektīvas nākotnē, secināja, ka ,, vārds ,,brits’’ ir sistemtātiski rasistiskā pieskaņa’’.7 Respektīvi,
Lielbritānijas pamatiedzīvotāji vēl nav gatavi multukulturālismam dziļo tradīcīju un vēsturiski izveidojušā lepnuma dēļ. Tādēļ, lai aizsargātu tiesības, privilēģijas un pēc iespējām bremzētu asimilēšanos, pamatiedzīvotājiem ir vairāk izdvīga nerakstītā konstitūcija, ko vairākums minoritātes var neizprast, tādējādi nepalielinot savu varu politikā.
Līdz ar to, kamēr Lielbritānijas iedzīvotāji nav gatavi multukulturālismam, manuprāt, nav vajdzības prasīt pēc rakstītas konstitūcijas 21.gadsimtā. Savukārt, ja nākotnē briti pārkāps savu lepnuma robežu, nacionālismu, identitāti un pieņems globalizācijas procesus kā pašsaprotamus un nenovēršamus, tad iespējams, ka nākotnē vajadzēs pieprasīt rakstītu konstitūciju, lai veicinātu labākas attiecības ar minoritātēm.


…