Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:498350
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
  Nosusināšanas mērķis    6
  Nosusināšanas efekts    7
  Nosusināšanas norma    8
  Nosusināšanas tīkls    9
  Mitruma regulācija – vienpusēja, divpusēja    10
  Meliorācijas veidi    11
  Meliorācijas veidi    12
  Nosusināto mežu augšanas gaita    16
  Nosusināšanas sistēmu remonts    17
  Meliorācijas ekoloģiskā ietekme    18
  Nobeigums    21
  Pielikums    22
  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas.
Mežu nosusināšana ir ietekmīgākais paņēmiens daļēji vadāmu mežu ekosistēmu izveidošanai un koksnes produkcijas palielināšanai. Nedaudz pazeminot gruntsūdens līmeni un atdzīvinot ūdens plūsmu augsnē, var uzlabot slapjo mežu un purvu vielu un enerģijas apriti, tajā iesaistot kūdrā iekonservētās organiskās atliekas. Tādējādi veicot mežu meliorāciju iespējams krasi uzlabot gan koksnes pieaugumu, gan atveseļot ekosistēmas.
Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas. Nosusināšanas ekoloģiskais mērķis ir pārpurvoto bieģeocenožu vielu aprites atveseļošana, iesaistot dzīvības norisēs kūdrā iekonservētos krājumus. Kūdras virsslāņa mineralizēšanās uz mežaudžu augšanu atstāj tādu pašu ietekmi kā mēslošana ar organiskām vielām. Šādas mineralizēšanās rezultātā koku pieaugums krasi uzlabojas.
Pareizi ierīkots grāvju tīkls darbojas kā aizsargsistēma, kas novērš aktīvo koku sakņu applūdināšanu veģetācijas periodā. Kad liekais ūdens no augsnes augšējiem horizontiem ir aizvadīts, grāvji pārtrauc darboties, tādēļ vidējais gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē ir neliels un parasti nepārsniedz 0,2 – 0,3 m. Tas būtiski neietekmē tuvumā esošos sausieņu mežus un kopējo ainavas ūdens režīmu. Nopietnākas hidroloģiskā režīma izmaiņas var rasties, regulējot promtekas. Mežu nosusināšanas darbos strautu, upju un ezeru regulēšanu izdara vienīgi izņēmumu gadījumos.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties