Demokrātijas būtība, jēdziens un vēsturiskās formas

Jēdziens demokrātija cēlies no grieķu valodas vārdiem demos – tauta un kratein – vara, valdīšana. Citiem vārdiem sakot, šo vārdu varētu iztulkot kā tautas vara, vai arī tautas valdīšana.
Demokrātija ir valsts forma, kurā vara pieder tautai, kas to realizē tieši ar likumdošanas iniciatīvu, vai referendumos vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, kur valsts amatpersonas tiek ievēlētas un par savu darbību atskaitās vēlētājiem. Demokrātiju parasti saista gan ar valsti, gan nevalstiskām organizācijām.
Demokrātiskajā valstī tauta pati tieši vai netieši piedalās valsts politiskajā dzīvē. Demokrātiskajā valstī vara pieder tautai, tā ievēl sev tīkamu valdību, kas ir ievēlēta no tautas un ir atbildīga tautas priekšā par visiem paveiktajiem darbiem. Demokrātiskajā valstī pastāv vairākuma vara, tieši tāpēc, piemēram, vēlēšanās uzvar tieši tā politiskā partija, kas ir savākusi visvairāk vēlētāju balsis. Kad notiek valdības ievēlēšana, absolūtajam vairākumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanā, par savu nodoto vai nenodoto balsi nesaņemot atlīdzību vai sodu, balsošanai obligāti jānotiek aizklāti. Visām balsīm vēlēšanās ir vienāds svars. Priekšvēlēšanu aģitācijā visām kandidējošajām partijām jābūt vienādiem noteikumiem. Valstij ir jāgarantē visu tautas interešu izpausmi. Demokrātiskajā valstī ir arī daudzas nevalstiskas organizācijas, kas rūpējas par šo interešu īstenošanu, ja ar kādu no jomām nenodarbojās esošā valdība.…