Darba tēma: Silikātu rūpniecība Mazsalacas apkārtnē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Mūsdienās modē nāk senatnīgums – cilvēki izvēlas niedru jumtus savām mājām, interjeru veido no dabīgā koka mēbelēm, ģērbjas tautas tērpos, izvēlas dabīgos pavardus, kuru veidošanai tiek izmantoti ķieģeļi, krāšņu podiņi, kas tiek gatavoti vadoties pēc sentēvu metodēm. Tādēļ autori vēlas uzzināt ko vairāk par ķieģeļu sastāvu, to veidošanas procesu, darba specifiku kādreizējās ražotnēs tuvākajā apkārtnē. Zem zemes apraktie un koku saknēs esošie ķieģeļi „Lejasjurku” īpašumā darba autorus vēl vairāk ieinteresēja izzināt ķieģeļrūpniecības attīstību Mazsalacas apkārtnē.
Darba mērķi:
1.Noskaidrot, vai „Lejasjurku” īpašumā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ir bijusi ķieģeļu ražotne;
2.Uzzināt, vai ķieģeļu ražošanas procesā izmantoti vietējie māli;
3.Noskaidrot, kur vēl ražoti ķieģeļi, podiņi, kurus izmantoja vietēji iedzīvotāji, minētajā laika posmā un kur tie realizēti.
Darba uzdevumi:
1.Uzzināt, vai Mazsalacā un tās apkārtnē bijusi attīstīta ķieģeļu ražošana;
2.Noteikt mālu sastāvu un to veidošanās laiku;
3.Noteikt ķieģeļu ķīmisko sastāvu;
4.Noteikt ķieģeļu ražošanas metodes.
Hipotēze: Mazsalacas apkārtnē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā bija attīstīta ķieģeļu ražošana.
Darbā izmantotās metodes:
1.Praktiskie darbi „Lejasjurku” īpašumā atrasto ķieģeļu ķīmiskā sastāva un ražošanas metodes noteikšanai RTU Silikātu institūta laboratorijā;
2.Intervijas;
3.Literatūras apskats;
4.Arhīvu materiālu apskats;
5.Vietējo laikrakstu – „Liesma”, „Valmierietis”, „Rūjienas Vēstnesis” – apskats.…