Pazemīgi es lūdzu - ļaujiet man manu valodu lietot un savu māti neaizliegt

Vēl dažus desmitus gadus atpakaļ latvieši klusi lūdzās, lai ļauj mums latviešu svētumu saglabāt. Cieņu, valodu, godu.. Tāpat kā Māra Zālīte savā dzejolī „Caur gadsimtiem latviešu lūgšana”, kur jūtamas dziļi ievainotas dvēseles sāpes, lūdzās. Tā tauta lūdzās līdz brīvībai. Līdz brīvība tika iegūta un nosvinēta.
Taču, kur visas mūsu svētās vērtības ir pazudušas? To es nesaprotu. Šķiet, mēs par tām aizmirsuši. Varbūt tāpēc, ka neviens mums atklāti un skaļi tās vairs neaizliedz. It īpaši tagad, kad valstī viss brūk un jūk, nav nekādas saprašanas par nākotni, katram latvietim vajadzētu padomāt par latviešiem, kas dzīvoja, kādus 80 gadus atpakaļ, jaunajā Latvijā un par latviešu vērtībām tolaik. …