Šajā darbā mēs cenšamies izpētīt verdošā slāņa tehnoloģiju, vai var to pielietot atkritumu dedzināšanai, kādus atkritumus pielietot ir ekoloģiski vai ekonomiski izdevīgāk. Mums interesē tehnoloģijas raksturlielumi, efektivitāte, radušas no tā darbības emisijas.
Darbā gaitā es esmu izlasījusi un izanalizējusi vairākus literatūras avotus, no kuriem ieguvu datus – par izmantojamām izejvielām, par verdošā slāņa tehnoloģijas trūkumiem un priekšrocībam.Es apskatījos dažus grafikus kaitīgu gāžu emisijas no kurināma veida un nonācu pie secinājumā, kā visdraudzīgākā videi ir biomasa. Plastmasu vai stikls, kā arī metāliskus atkritumus var droši izmantot otrreizējā pārstrāde, kas no enerģētiskā un ekoloģiskā viedokļa ir labāk. 37% no mājsaimniecību atkritumiem ir derīgi tikai sadedzināšanai. CSA dedzinot var iegūst 300-1700 kWh siltumenerģijas un 300-500kWh elektroenerģijas.
Mēs apskatījāmies likumdošanas aktus un direktīvas, saistītas ar dedzināšanas procesu, verdošā slāņu tehnoloģiju, vai piesārņojumu no ražotnes, izmantojot CVS tehnoloģiju.
Pēc pēdējiem pētījumiem Eiropas Savienībā, atkritumu vai biogāzes dedzināšanas katlu iekārtu uzstādīšana tiek uzskatīta par vienu no visizdevīgākajiem enerģijas ražošanas avotiem centralizētajā siltumapgādē.
Atkritumu dedzināšana nozīmē visa veida stacionāras vai pārvietojamas tehniskās iekārtas un aparatūru, kas ir paredzēta atkritumu termiskai apstrādei. Dedzināšanas iekārtas, kuru galvenais mērķis ir saražot enerģiju un kas izmanto atkritumus kā pamatkurināmo (arī gadījumos, kad atkritumi tiek termiski apstrādāti),sauc par atkritumu pārstrādi enerģijas ražošanai. Piemēram, Gēteborgas (Zviedrija) centrā izvietota centralizētas siltumapgādes sistēmas katlu māja ar atkritumu dedzināšanu.
Atkritumu dedzināšana centralizētajās siltumapgādes sistēmās ir otrs pasaulē visvairāk izplatītākais siltumapgādes energoresurss. Rīgas pilsētā atkritumu pārstrādē izvēlēta biogāzes ražošanas un dedzināšanas shēma. …
