SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Izanalizējot iegūto informāciju varu secināt, ka ES fondu apguvē VPP projektos ir šādi veicinošie faktori:
• Tiesību akti, kas regulē 2007.- 2013. gada ES fondu finansēšanas noteikumus atbalsta kombinētā finansējuma projektu izmantošanu, jo Eiropas Komisijas Padomes Regulās Nr. 1083/2006 ( 37.pants) un 1080/2006 (12 (6).pants) nosaka, ka ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanā pašu finansējums var sastāvēt gan no valsts, gan no privāto struktūru finanšu līdzekļiem. Arī Eiropas Komisijas Padomes Regula Nr. 1084/2006 par KF izveidošanu, nav pretrunā ar kombinētā finansējuma izmantošanu un VPP modeļu izmantošanu ES fondu apguvē. Līdz ar to var izdarīt secinājumus, ka VPP modeli var izmantot ES fondu līdzfinansētajos projektos, izmantojot kombinētā finansējuma projektu shēmu.
• Eiropas Komisija 2009. gada paziņojumā „Privātā un publiskā sektora ieguldījumu mobilizēšana ekonomikas atveseļošanai un ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu nodrošināšanai: publiskā un privātā sektora partnerību veidošana” norāda, lai īstenotu dažādus Eiropas Savienības galvenos mērķus un nostādnes, piemēram, kā infrastruktūras attīstība, vides aizsardzība, alternatīvas enerģijas ieguve, izglītība, veselības aprūpe un citi Eiropas Savienības globālie mērķi ir ļoti ietiecams izmantot tieši VPP veida projektus, jo tas nodrošina stabilu attīstību, kontroli un perspektīvas. Izstudējot iegūto informāciju ir redzams, ka arī mūsu valstī šī nozare ir atbalstāma, jo Stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gadam ir noteikts, ka Latvijas VPP projektu attīstība ir veicināma tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) apguve, kas ļautu īstenot tādus projektus, kam nepieciešams ievērojams finansējums, ko nevar nodrošināt tikai un vienīgi privātais sektors. Līdz ar to ES fondu apguve būtu milzīgs atbalsts ievērojamu projektu realizācijā un valsts labklājības un attīstības izaugsmē. Līdz ar to var secināt, ka politiskā nostāja Latvijā ir veicinošs faktos ES fondu apguvē VPP projektos.
2. Izanalizējot iegūto informāciju varu secināt, ka ES fondu apguvē VPP projektos ir šādi kavējošie faktori:
• VPP kombinētā finansējuma projekta sekmīgas īstenošanas pamatā ir prasmīga projekta izveidošana, virzīšana un izstrāde, kuras ietvaros ir jāveic neskaitāmas darbības, lai saņemtu Eiropas Komisijas atbalstu un tajā pašā laikā atbilstu visiem normatīvajiem aktiem, kas regulē VPP projektus. Starp šādām darbībām ietilpst projekta izstrāde, finanšu aprēķinu veikšana, jāizstrādā un jāveic iepirkuma procedūra, jāiesniedz ES fondu projekta pieteikums un daudzas citas darbības, kas ir laikietilpīgas un sarežģītas, kas arī var kalpot kā kavējošs faktors šāda veida projektu virzībā un attīstībā. Turklāt šo procesu papildus vēl sarežģī arī tas fakts, ka darījumā ir iesaistītas trīs puses – ES fondi, Valsts sektors, privātais sektors un jebkurai darbībai ir jābūt trīspusēji saskaņotai. Šāda procedūra ir laikietilpīga un sarežģīta. Pēc izpētītās informācijas varu secināt, ka Ārvalstu pieredze rāda, ka sekmīgā VPP projekta laika grafiks no projekta uzsākšanas līdz līguma noslēgšanai ar privāto partneri var aizņemt līdz pat 36-39 mēnešiem.
• Tieši tā pat ir arī ar publisko sektoru, ja finansējuma saņēmējs ir Publiskais sektors. ES fondu līdzfinansējuma savietošana ar privāto finansējumu ir sarežģīta un riskanta, tāpēc arī šis faktors ir identificējams kā kavējošs.
…
