3. Virsmas nelīdzenumu rašanās cēloņi
Koksnes mehāniskajā apstrādē nevar iegūt absolūti gludu virsmu. Cēlonis var būt apstrādājamā materiāla īpašības, neprecizitātes griezējinstrumentu un darbmašīnu darbībā, kļūdaina apstrādes tehnoloģijas izvēle.
Minēro faktoru iedarbības dēļ uz apstrādājamās virsmas var izveidoties šādi nelīdzenumu veidi :
• Izrāvumi un ieplēsumi – tie parasti iet šķiedru garenvirzienā un rodas, ja ir šķiedru izliekums, griezšķiedrainība un zari;
• Rises – dziļi izrāvumi sagataves vai detaļas virsmā, ko atstājuši zāģa zobi vai frēznaži. Risēm var būt iedobumu, izciļņu vai kanāliņu forma un šo nelīdzenumu izvietojums virsmā ir atkarīgs no to rašanās cēloņa ( a, b);
• Viļņainums – virsmas paaugstinājumi un padziļinājumi cits pēc cita noteiktā secībā;
• Plūksnainums – no zāģmateriālu (sagatavju) virsmas nepilnīgi atdalītas koksnes šķiedras;
• Strukturālie nelīdzenumi – padziļinājumi detaļu virsmās, kas izgatavotas no kokskaidu plātnēm un citiem analogiem materiāliem. Šie padziļinājumi izveidojas materiālu veidojošo koksnes daļiņu dažādās orientācijas dēļ (e);
• Elastīgo deformāciju radītie nelīdzenumi gadskārtās – šo apstrādes defektu cēlonis ir gadskārtu agrīnās un vēlīnās koksnes dažādās cietība, kas ietekmē koksnes spēju atgūt iepriekšējo formu pēc griezējinstrumenta spiediena uz tās (c, d).
4. Materiālu pamatsastāvdaļas
• Pildvielas ir sausas, sīkdispersas, inertas vielas, kuras pievieno špaktelēm, lai piešķirtu tām specifiskas īpašības, palielinātu sauso atlikumu un ietaupītu pigmentus. Pildvielas uzlabo pigmentu un saistvielas sasaisti, padara apdares klājumus mehāniski izturīgus un izturīgus pret ūdens, aguns, skābju un atmosfēras iedarbību. Tās piešķir virsmai matējumu vai spožumu. Par pildvielām lieto kaolīnu, talku, krītu, smago un vieglo špatu, koksnes miltus, maltu vizlu.
…
