Bet Ulmaņa darbības laikā ir vērojami arī daudzi pozitīvi aspekti. Apvērsuma organizētāji un ideologi allaž uzsvēra demokrātijas ēnas puses, dramatizējot sociālekonomisko un politisko situāciju Latvijā pirms 1934. gada 15. maija. Saskaņā ar viņu pieņēmumu pirms apvērsuma valstī valdīja haoss, sašķeltība, nespēja pieņemt svarīgus lēmumus, korupcija, kas bija noveduši Latviju bezdibeņa malā. Vietā režīms piedāvāja politisku un saimniecisku stabilitāti, valsts straujāku attīstību, nacionālo un sociālo taisnīgumu, latvietības uzvaru visās dzīves jomās.
Zemniecība, skaistā Latvijas lauksaimniecība strauji uzplauka, pateicoties tam, ka jaundibinātā Latvijas Zemes banka lauksaimniekiem aizdeva kredītus par 2 – 4% uz ilgiem gadiem, lai jaunsaimnieki būvētu mājas un iegādātos vajadzīgos materiālus pienācīgai saimniekošanai, kaut pašai valdībai sākumā finanšu lietās bija lielas grūtības. Drīzumā lauksaimniecībai strauji uzplaukstot, radās spēcīgas iespējas, un automātiski valsts finanses pieauga. Latvijā bija vieni no visstraujākajiem rūpnieciskās produkcijas pieauguma tempiem Eiropā. 1939. gadā, salīdzinot ar 1934. gadu, uzņēmumu skaits bija palielinājies par 41%, saražotās produkcijas vērtība - par 95%, rūpniecības strādnieku skaits - par 37%. K. Ulmaņa valdība bija ļoti populāra, jo tika realizēta ļoti veiksmīga iekšpolitika gan ekonomikā, gan kultūras jomā - ieaugošas Kultūras fonda aktivitātes, "Draudzīgā aicinājuma", Lauksaimniecības akadēmijas, Latvijas Vēstures institūta un Tēvzemes balvas iedibināšana, Brāļu kapu celtniecības nobeigšana, uzceltas daudzas monumentālas celtnes un pieminekļi, īpaši skolu celtnes provincē (uzplaukuma laikā atklātas pat 94 skolu jaunceltnes gadā).…
