Āda kā cilvēka ķermeņa ārējā sega cieši saistīta ar visa organisma dzīvības procesu norisi un veido ar to vienotu veselu. Daudzajām funkcijām, kādas izpilda āda, ir milzīga nozīme visu orgānu normālā darbā.
Āda pakļauta dažādām apkārtējās vides ietekmēm. Atkarībā no ārējās temperatūras svārstībām tā gan saglabā, gan atdod siltumu, uzturot jebkuros apstākļos normālu ķermeņa temperatūru. Zināmās robežās caur ādu tiek realizēta, no vienas puses, nepārtraukta ogļskābes un organisma dzīvības procesu norises produktu izdalīšana, no otras, - organisma normālai eksistencei nepieciešamā skābekļa uzņemšana no ārējās vides.
Āda izstrādā sviedrus un taukus.
Sviedri ir šķidrums, kas satur urīnvielas un tauku pazīmes. Sviedru atdalīšanās pastiprinās sasprindzināta muskuļu darba laikā, ķermeņa sasilšanas un nervu sacietinājuma gadījumā, kā arī lietojot karstus un alkoholiskus dzērienus.
Ādas tauki, ko izdala tauku dziedzeri, padara ādu mīkstu un pasargā no sasprēgāšanas.
Āda, kas ir bagāta ar nervu galiem, kalpo par taustes orgānu, ātri reaģē uz siltumu, aukstumu un citām apkārtējās vides iedarbībām. Āda atvieglo nieru darbu, papildina plaušu darbu un ir labs iekšējo audu un orgānu aizsargs pret visādām kaitīgām ārējām iedarbībām: ķīmisku vielu ietekmi fiziskiem bojājumiem, mikrobu iekļūšanu.
Izpildot šādas sarežģītas funkcijas, āda ir sarežģīts orgāns. Apskatot plānus ādas griezumus mikroskopā, var redzēt tās uzbūvi.…
