pamatskolas darbs
Tērpam bijusi liela nozīme un vērtība visos laikmetos. Tā veidošanā piedalās vairāki sava amata meistari. Bez auduma un šūšanas darba tas ietver
• aksesuārus,
• frizūru,
• kosmētiku,
• grimu.
Tikai ņemot vērā visus šos komponentus, var runāt par tērpu.
Tērps – tas ir vesels komplekts. Tērps ir arī katra cilvēka raksturotājs, tajā atklājas indivīda uzvedība, biogrāfija, sociālais stāvoklis, morāle, tas liecina par cilvēka domāšanu un izturēšanos sabiedrībā. Liela nozīme ir tam, kā apģērba īpašnieks tajā jūtas, kā prot to nest, sevi ar to pieteikt.
Tērps ir ētisko īpašību paudējs. Ētiskie likumi sabiedrībā nosaka cilvēku savstarpējās attiecības, uzvedības normas, atbildību par sabiedrību un ģimeni. Katra valsts šajā ziņā iet savu, tai raksturīgu attīstības ceļu, kas ir atkarīgs no:
• nacionālajām īpatnībām,
• tradīcijām,
• likumiem.
Tērpu vēsture vienmēr ir saistīta ar modes attīstību. Mode slēpj sevī pretrunu: tā ir cilvēces kultūras sasniegums, kura mērķis ir izcelt individualitāti, bet tajā ir pārmantota tendence atdarināt tērpu un būt līdzīgam visiem pārējiem cilvēkiem. Atdarināšana vienlaikus ir modes atzīšana un pieņemšana.
Modi vienmēr ir noteikušas raksturā spēcīgas pasaules mēroga personības – valdnieki, filazofi, skaistas sievietes, aktieri - , kā arī vēsturiski notikumi. Katrā laikmetā modes noteicēji bija tie, kas atradās pie varas. Reizē ar to mode atspoguļo katra laika posma estētiskos ideālus.
Tērps ir cieši saistīts ar arhitektūru, jo tam tāpat kā arhitektūrai, raksturīga sava konstrukcija un forma, tās skaidrība. Tērps ar krāsas, silueta, faktūras un dekora starpniecību pauž noteiktu stilu. Siluets tiek izteikts ar pleca līniju un piedurknes formu, kā arī ar svārku garumu un formu.
Tērpam piemīt mākslinieciskā vērtība, kas atbilda un atbilst laikmeta mākslas stilam.
darbā izmantoti attēli
