Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:303749
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās vēlēšanu kampaņa sākas divus gadus pirms prezidenta vēlēšanām, neilgi pirms pirmsvēlēšanu balsojumiem. Šajos balsojumos lielākās partijas ievēl savus kandidātus. Lai gan balsošanā piedalās tikai partiju biedri, balsu skaits tiek sadalīts pa štatiem un uzvara lielākajos štatos parasti garantē nominēšanu, kas arī ir iemesls kāpēc kampaņa sākas vēl pirms balsojumiem. Kampaņu finansē ne tikai ar paša kandidāta līdzekļiem, bet arī ar ziedojumiem. Amatā pirmo termiņu esošais prezidents parasti automātiski tiek nominēts kā partijas kandidāts nākamajām vēlēšanām. Kandidāta izvirzīšanu formāli apstiprina partijas konferencē. Izvēlētais kandidāts izvēlas savu viceprezidenta kandidātu un arī šo izvēli automātiski apstiprina konferencē. Lai gan nominēšanas konferencēm ir ilga vēsture, to nozīmīgums ir krietni mazinājies un mūsdienās ir vairāk ceremoniāls, tomēr tās joprojām kalpo, lai sagatavotu partijas vēlēšanām un pievērstu publikas uzmanību kandidātiem. Kandidāti piedalās televīzijas debatēs, visbiežāk gan uz tām aicina tikai Demokrātu un Republikāņu kandidātus. Kandidāti arī dodas tūrē pa visu valsti, lai skaidrotu savu politisko nostāju un pārliecinātu vēlētājus un savāktu ziedojumus. Mūsdienu vēlēšanu kampaņas lielākoties ir mērķētas uz svārstīgo štatu pārliecināšanu ar reklāmām masu medijos un biežām kandidātu vizītēm.
ASV prezidentu ievēl vispārējās netiešās vēlēšanās - katrs štats izvēlas savus balsotājus jeb elektorus, kuri savukārt veido Vēlēšanu kolēģiju, kura ievēl prezidentu. Katra štata elektoru skaits atbilst šī štata pārstāvju skaitam kongresā, bet Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Kopš 1964. gada elektoru skaits ir 538, bet katra štata elektoru skaits, tāpat kā pārstāvju skaits Kongresā, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita štatā un tiek pārskatīts reizi desmit gados. Kārtību kādā ieceļ elektorus katrs štats var noteikt atsevišķi, mūsdienās elektorus visos štatos ievēl. Elektoru kandidātus izvirza štatu valdībās esošās partijas vasarā pirms vēlēšanām, kuras savukārt notiek gada, kurš dalās ar četri (t.i. piem., 2000; 2004; 2008) pirmajā otrdienā, kas iekrīt laika posmā no 2. līdz 8. novembrim.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1119926
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties