Diplomātijas būtība, jēdziens.
Diplomātija – ārpolitikas īstenošanas līdzeklis, pielietojot īpašas st/ties pieļaujamos pasākumus, veidus. Šaurāk – māksla vest starptautiskās sarunas. Diplomātijas funkcijas – galvenā sakaru nodrošināšana starp valstīm, lai noskaidrotu kopējās intereses. Diplomātija – info vākšana un apstrāde. Diplomātijas darbības priekšmets – tautu drošība, miers un cieņa. Mērķis – miera un saskaņas uzturēšana starp valstīm. Pirms 1928.g. Briāna pakta strīdus risināja kara ceļā.
Diplomātijas 3 nozīmes: 1) zinātne un māksla pārstāvēt valsti, vest sarunas; 2) orgāni, kas īsteno valsts pārstāvību (ārpolit. dienests); 3) diplomāta karjera, profesija.
Diplomātiju var iedalīt pēc tās līmeņa. Augstākā līmeņa diplomātiskajos pasākumos piedalās valstu vai valdību galvas (Helsinku 1975.g. Nobeiguma akta pieņemšana). Ministru līmeņa diplomātija piedalās ārlietu vai citi valsts ministri. Ekspertu līmenī tiek gatavoti visi starptautiskie dok.
Diplomātija un ārpolitika.
Ārpolitika nosaka mērķus, virzienus, kā arī valsts darbības veidus, formas, metodes. Demokrātiskas valsts galvenie ārpolitikas mērķi – savu pilsoņu tiesību aizsardzība. Valsts ārpolitikas svarīgākais īstenošanas līdzeklis – diplomātija. Valsts normālas darbības rada starptautiskus notikumus. Starptautiskie notikumi mijiedarbība rada starptautiskos procesus. Notikumu attīstība rada starptautiskas problēmas.
Diplomātija un starptautiskas tiesības.
Diplomātija – st/ties normu radīšanas instruments.…
