Dzimis Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa (ksilogrāfa un dekorāciju glezniecības pārstāvja) ģimenē.
1821. gadā beidzis šīs akadēmijas Vēsturiskās glezniecības klasi, kā stipendiāts papildinās Romā.
Sākumā gleznoja vienkāršas, no itāliešu sadzīves ņemtas ainas, tādas kā ‘’Itālijas rīts’’ (1823), ‘’Itālijas pusdienlaiks’’ (1828).
Uzturēdamies Romā, uzgleznoja savu slaveno kompozīciju ‘’Pompeju pēdējā diena’’ (1830-1833), kas viņa daiļradē ieņem centrālo vietu.
1836.gadā, pēc ceļojuma pa Grieķiju un Turciju, Brilovs atgriežas Krievijā, Maskavā, pēc pāris mēnešiem-Pēterburgā. Maskavā iepazīstas ar Puškinu un uzglezno Tolstoja portretu.
Līdz 1849. gadam dzīvo un strādā Pēterburgā. Viņš ir Mākslas akadēmijas profesors, moderns portretu gleznotājs.
Pēterburgā Brilova veselība pasliktinās, viņš brauc uz Madeiras salu ārstēties. Savu braucienu tas papildina ar ceļojumu pa Spāniju.
1850. gadā atgriežas Itālijā un tur arī pavada savus pēdējos dzīves gadus.
Karla Brilova slavenākie darbi:
(vēsturiskā glezniecība)
“Pompeju pēdējā diena”
Glezna tapusi Itālijā (1830-1833, atrodas Valsts Krievu mākslas muzejā) un ir pārliecinošs antīkās ietekmes un romantisma simbiozes piemērs. Gleznai raksturīgas vairākas romantisma iezīmes: bojāejas sižets, kas attiecas uz antīkās kultūras norietu; ļaudis tiek pakļauti aklai stihijas varai; gleznā nav notikuma galveno varoņu, bet darbojas viss pūlis.
Gleznai piemīt daži gleznieciski efekti, kas raksturīgi romantismam,-aukstā gaismas strēle ugunīgās lavas fonā; klasiska kompozīcija un skulpturāls zīmējums.
Materiāls: audekls
Tehnika: eļļa.…
