Cilvēks kultūras vērtības atrod socializācijas procesos, kas savukārt rodas no pārmaiņām politikā, ekonomikā un sabiedrībā kopumā.
Vērtības ir fenomens , kas atklājas emocionālās intuīcijas aktā un tas ir neatkarīgs no vērtējuma. Vērtību pētīšanā lieto faktu redzējumu jau pirms loģiskās fiksācijas, ieskatīšanās cilvēka paziņā.
Katram cilvēkam ir savu vērtību sistēmu kopums, ko nosaka liks, attieksme, sociālā virzība, intereses, nostādne, izglītība utt. tas viss kopā veido viņa vērtību sistēmu, un šo cilvēku sabiedrība veido savu kopējo vērtību sistēmu ar kopīgām vērtībām.
Izanalizējot šo lietu kopsakarību secinām, ka kultūra, personības vērtības un orientāciju loma ir tās trīs lietas, kas ir vadmotīvs cilvēku attiecībās, sabiedrībā un sociālā vidē kopumā. Tās ir lietas, kas rada, veido un attīsta cilvēka sociālo vidi, liek tam tiekties pēc pilnveidošanās, izaugsmes un sasniegumiem, un, lai to sasniegtu, ir jābūt sociāli aktīvam un tam ir jābūt materiālā labuma pamatam.
Kultūras fenomens sev līdzi nes to kā indivīds skaidro un panes sociālo vidi, līdz ar to indivīda uzvedības, atbildības un vērtējumu. Reizēm izprotot lietas citādi, neprotot atrast skaidrojumu pielietojumu, rodas problēma ar iekļaušanos sabiedrībā, un šeit cilvēks saskaras ar personības problēmu, ko var skaidrot ar nespēju iekļauties sociālajā vidē. Tādēļ svarīgi ir novērtēt vērtības, kas valda sabiedrībā, uz ko balstās kultūras un politikas, kā arī ekonomikas pamati, lai spētu skaidrot indivīdam šo sistēmu un socializētu viņu sabiedrībā, nepieļaujot deviāciju.
…
