Latvijas ģeoloģiskā uzbūve. Latvijas grunšu raksturojums no būvniecības viedokļa

Zemes garoza dziļumā sniedzas līdz Mohorovičiča robežvirsmai. Saīsināti to sauc par Moho jeb M robežu.
Šī robeža nosaukta dienvidslāvu zinātnieka A. Mohorovičiča vārdā, kurš pirmais 1909. gada atklāja, ka zemestrīču radītie seismiskie viļņi un šīs robežas krasi maina savu ātrumu. Tas liecina, ka šajā dziļumā krasi mainās vielas fizikālās un, domājams, arī ķīmiskās īpašības.
Zemes garozas biezums nav visur vienāds. Tas svārstās kontinentos no 20 līdz 75 km. Zemes garozas biezums vislielākais ir zem augstiem kalniem, bet daudz mazāks līdzenās Zemes garozas daļās.
Ģeoloģisko un ģeofizisko pētījumu dati rāda, ka Zemes garozā vertikālā griezumā ir trīs slāņu kompleksi – nogulumieži, granīti un bazalti.
Nogulumiežu slāņi sastāv no maz pārveidotiem, maz sablīvētiem iežiem. To biezums kopumā nav liels.
Granītu zona sastāv no masīvi kristāliskiem iežiem – granītiem un gneisiem. Vidējais šo slāņu blīvums ir 2.57 … 2.80 g/cm3, bet zonas biezums svārstās ļoti plašās robežās, jauno kalnu rajonos sasniedz 25 … 30 kilometrus.…