Pārdomas, izlasot S.Omārovas grāmatu "Cilvēks runā ar cilvēku"

Manuprāt, šī grāmata ir ļoti interesanta un atbilstoša tam cilvēku lokam, kuru darbs ir saistīts ar sadarbību ar citiem cilvēkiem, kā arī tas, kas noteikti ir jāzina un jāprot dzīvojot sabiedrībā, sadarbojoties un kontaktējoties ar jebkuru cilvēku, jo tikai saskarsmes procesā cilvēki savstarpēji ietekmējas viens no otra, tikai saskarsmes veidā cilvēkam paplašinās redzesloks, līdz ar to arī ir daudzveidīgāka cilvēka personība, bagātāks arī cilvēka garīgais kultūras līmenis. To visu veiksmīgi apraksta grāmatas autore sakot, ka „Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra – neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa.” Ne mazāk vērtīgi, manuprāt, ir grāmatā sniegtie testi, vadoties pēc kuriem katrs cilvēks var pārbaudīt savas individuālās īpašības, kā arī to, ko agrāk nemaz nebija pamanījis.
Bieži mēs pieļaujam kļūdas spriežot par otru cilvēku tikai vadoties pēc pirmā iespaida, kādu viņš ir uz mums atstājis un līdz ar to arī pienācīgi nenovērtējam savu partneri, jo tiešām skaistam cilvēkam piešķiram daudz vairāk labo īpašību, nekā viņam ir patiesībā un līdz ar to mums nākas vilties. Lasot šo grāmatu un pārdomājot to es sapratu, ka dažreiz mēs kļūdas pieļaujam vēlēdamies no otra cilvēka panākt to, ka viņš maina savu viedokli mums vēlamā virzienā.…