Interpretācijas teorija

Pēc „Berlīnes teorijas” Hitlera pavēle atbrīvot teritoriju no ebrejiem bija kreatīva un to apstiprināja Himlers. Himlers bija viens no lojālākiem galveniem Hitlera nacistiem. Šādā veida dāņi izdarīja to ko gribēja nacisti.
Politoloģija ispaužās tādas disciplīnas kā vēsture, tiesības un filozofija, kur nereti interpretācijas ir dominējošā nozīme. Vēsturnieki koncentrējās uz specifiskiem notikumiem, jo tiem ir hronoloģiskā secība. Juristi skatās uz notikumu formālo pusi, bet filozofi pētīja sabiedriskas dzīves normatīvo daļu. Viņi centās atrast ideālu uzvedības normu.
Mūsdienīgai interpretācijas teorijai ir divas galvenās puses. Pirmkārt ir interpretācijas piegājieni, kuri eksistē humanitārās zinātnēs, piemēram vēsturē. Otrkārt jaunā interpretācijas teorija uzplauka uz auga strukturializma nozīme. Šīs pieejas piesaistīja poststrukturialistu un postmodernistu uzmanību.
Šo tēmu var sadalīt četras sekcijās: 1) pirmā sekcija skaidro kāpēc politoloģijas studentiem interpretācijas piegājieni likās lietderīgi. 2) otrā identificē dažus no interpretācijas variantiem. 3) Kā piegājiens pie interpretācijas teorijas var palīdzēt pētīt empiriskās problēmas, piemēras Tetčirismu. 4) Novērtē galvenos kritiskus komentārus kas attiecās uz interpetācijas piegajieniem pie politiskiem pētījumiem.…