Latvijā nelegālā (ēnu) ekonomika visdažādākajos tās izpausmes veidos ir aptvērusi visas dzīves jomas, tā skārusi valsts finanses, politisko partiju darbības, kā arī pašu valsti kopumā, kļūstot par nopietnu draudu. Skaidri apzināmies, ka ir divi paņēmieni, lai iegūtu izdzīvošanai nepieciešamās lietas - ražošana vai zagšana. Daži cilvēki maksā mazāk nekā viņiem pienākas maksāt, ejot nelegālus ceļus, līdz ar to tad citiem jāmaksā vairāk vai arī valsts būs spiesta aizņemties naudu. Valsts budžets ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta apjomu, līdz ar to katras valsts centieni ekonomikas stabilizēšanas un uzlabošanas jomā ir saistīti ar iekšzemes kopprodukta palielināšanu, valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas izveidošanu, līdzekļu deficīta novēršanu. Tomēr līdz ar ēnu ekonomiku ir novērojama pastāvoša negatīva valsts finansu sistēma, visi no valsts budžeta finansētie sabiedrības slāņi, tāpēc nevar cerēt uz pietiekamu darba samaksas, pabalstu un pensijas pieaugumu.
Šī referāta mērķis atspoguļot un izvērtēt, kā nelegālā ekonomika ietekmē valsts finansu sistēmu un valsti kopumā, ar kādu metožu palīdzību var noteikt ēnu ekonomikas apmērus, iemeslus valstī.
Bez šaubām, ēnu ekonomikas ietekme uz procesiem sabiedrībā vislielākā mērā ir atkarīga no šīs saimniecības daļas apjomiem un īpatsvara iekšzemes kopproduktā.
Ēnu vai slēpta ekonomika nedod iespējas iekasēt akcīzes, muitas, apgrozījuma, pievienotās vērtības, peļņas, sociālo nodokļi. Neiekasētas nodokļu summas, nepapildinot valsts plānotos ienākumus, neļauj ražot lētas preces, subsidējot atsevišķas ražošanas nozares un pakalpojumu sfēras. Izteikti tiek samazināts arī sociālais nodrošinājums (pabalstu, pensiju, stipendiju un citas izmaksas). Kopumā būtiski samazinās lielākās sabiedrības daļas labklājības līmenis. Tajā pašā laikā, it īpaši nekontrolējamiem ēnu ekonomikas ienākumiem, krasi palielinās atsevišķu sociālo grupu labklājības līmenis. Pieaug nodrošinātības amplitūda, starpība starp nodrošinātajiem un trūcīgajiem. Tas determinē sociālo spriedzi, nenoteiktību, nedrošību, depresiju.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, jāizprot iemesli, kuru dēļ daļa no uzņēmējiem dod priekšroku nelegālai darbībai. Tā parasti attīstās valstīs, kur pastāv korupcija, ekonomika nav pietiekami liberāla, tiek pieņemti sarežģīti likumi, noteiktas augstās nodokļu likmes un tās viss kopumā uzņēmējdarbības attīstību neveicina.
Ja reāli grib apkarot ēnu ekonomiku, varētu pielietot fiskālos un administratīvos ierobežojumus. Jāraugās, lai tiktu uzlabota nodokļu likumdošana, lai likmes nebūtu augstas, mainīgas, lai tās būtu aptuveni vienādas ar citām valstīm un lai visi nodokļu maksāšanā būtu vienlīdzīgi. Administratīvie līdzekļi nav tie labākie, bet dažkārt arī tie var dot efektu. Būtu jāpanāk, lai valstī visi dati būtu savstarpēji salīdzināmi un vienotā tīklā, lai tiktu veiktas pārbaudes, turklāt pārbaudītu ne tikai nodokļu maksātājus, bet kontrolētu arī pašus pārbaudītājus.
Ēnu ekonomikas apjoms tuvākā nākotnē jūtami nesaruks. Tomēr šo lietu sakārtošana ir katra valsts iedzīvotāja interesēs. Tātad katra interesēs ir maksāt nodokļus un raudzīties, lai arī citi to dara. Jo bagātāka kļūs valsts, jo bagātāki būs tās pilsoņi, tomēr, jāsaka, ka tas ir lielā mērā atkarīgs no pašas valsts.
