Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:150291
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  LOĢIKAS PAMATLIKUMI    4
1.1.  Loģikas pamatlikuma jēdziens    4
1.2.  Loģikas pamatlikuma veidi    5
2.  TĀPATĪBAS LIKUMS    7
2.1.  Tāpatības likuma būtība    8
2.2.  Tāpatības likuma prasību neievērošana    9
2.3.  Sofistika    10
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    12
Darba fragmentsAizvērt

1.1. LOĢIKAS PAMATLIKUMA JĒDZIENS

Domāšanas likumi vēsturiski satrāpījās mijiedarbības rezultātā starp cilvēku un objektīvu īstenību pārveides un viņas izziņas procesā. Cilvēka domāšanas likumos tika atlikta sabiedriskas darbības gadsimtu ilga pieredze. Domāšana, uzstājoties kā objektīvas realitātes specifisks atspulgs ir cilvēka apziņā, darbojas nevis haotiski, bet gan likumsakarīgi. Tas nozīmē, ka domas elementi, tāpat kā doma visumā, atrodas likumsakarīgā sakarā savā starpā. Lūk kāpēc loģisks prātojumu pareizums ir atkarīgs no domāšanas likumiem .
Likums ir parādību iekšējais būtiskais sakars, noteicošs to struktūru, funkcionēšanu vai attīstību, kurš ir būtisks, iekšējs, noturīgs, nepieciešams, atkārtojošs.[4,5]
Domāšanas likums - tas ir sakars, kurš ir iekšējs, būtisks, noturīgs, nepieciešams, atkārtojošs, starp domas elementiem un pašām domām. Šo sakaru avoti ir objektīvi. Domāšanas likumi ir ārpasaules likumsakarību apkopotais atspulgs, kas ir pārveidotas cilvēka galvā un kļuvušas par izzinošās domāšanas kopējiem principiem. Tādejādi, kārtību un lietu sakaru noteic domas kārtība un sakars. Šis process attīstās divos virzienos:
• saturīgs (reālu lietu sakaru atspulgs);
• formāls (domas formu sakaru atspulgs). [4,6]
Pirmais virziens realizēsies dialektiskos likumos un studējams ar dialektisku loģiku, bet otrais - formālos likumos un studējams ar formālu loģiku.
Loģiskos likumos ir pausti domāšanas procesa iekšējas struktūras panti, kuri ir būtiski, noturīgi un nepieciešami, kura vēsturiski satrāpījās uz objektīvu īpašību un dabu pasaules attiecību bāzes. Lūk kāpēc paši loģikas likumi nēsā objektīvu raksturu. Tādēļ ļaudis nevar pa savējo saskatīšanu izmainīt vai "diktēt" jaunus loģiskus likumus. Loģikas likumi tiek uztverti kā aksioma (patiesība), kas nepieprasa pierādījumu. Dabiski, ka tikai loģisku likumu nepietiek, lai nodrošinātu mūsu spriedumu patiesīgumu. Loģikas likumi sastāda svarīgu un obligātu momentu nosacījumu sistēmā, kas noteic mūsu domas patiesīgumu. Loģisks pareizums un domāšanas slaidums ir nepieciešami, bet nepietiekami objektīvam zināšanas patiesīgumam. Līdz ar to iztek sekojošais: formālas loģikas likumus nedrīkst absolutizēt, tie neizplatās uz ārpasauli; to pielietojumu ierobežo domāšanas sfēra un to darbība ir tiesiska tikai loģiskas formās, bet ne domas satura robežās.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1386819
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties