Vilnas termiskā izturība ir nelielas – lūdz 130O C . Tā šķīst atšķaidītā sārma šķīdumā. Vilnu nedrīkst balināt ar hloru saturošiem balinātājiem, kā arī tā ir jūtīga pret citu oksidētāju iedarbību. Tai ir liela noturība pret skābēm, bet koncentrētas minerālskābes vilnu var noārdīt. Vilna nešķīst organiskajos šķīdinātājs. Vilnas šķiedras zvīņainās virsmas, cirtojuma un elastības dēļ saveļas un mazgājot saraujas.
Vilnai ir laba siltumizolācijas spēja, to lieto atsevišķi vai kopā ar citām šķiedrām, piemēram lavsānu, neitronu u.c., lai izgatavotu savādāku īpašību šķiedras.
Vilnai piemīt pašattīrīšanās un atjaunošanās spējas. To nav nepieciešams bieži mazgāt, bet svarīgi ir to regulāri likt svaigā, ar skābekli bagātā gaisā vēdināties. (1, 14.).
Vilna spēj uzsūkt mitrumu līdz 33% no sava svara nešķietot mitra, uzsūktais ūdens absorbējas šķiedras iekšpusē.
Gultasveļa no aitu vilnas pastāvīgi izraisa gaisa kustību, neitralizē pozitīvos jonus, kuri negatīvi ietekmē cilvēka organisma sistēmu, kas izpaužas kā nogurums, muskuļu sāpes, pārlieku liels jūtīgums. Vis vērtīgākā ir alpaku vilna. Tā uzskaita vairāk kā 22 dabīgas krāsas vilnas šķiedras, mīkstas kā kašmirs un daudz izturīgākas kā cita veida vilna. Unikālā vilnas šķiedras iekšienes struktūra to padara apbrīnojami vieglu, bet tai pat laikā tā nelaiž cauri siltumstarojumu.
Vilna ir insektu un mikroorganismu neizturīga.
…
