Mūsdienīgs tirgus - sarežģīts daudzfunkcionāls un komplekss jēdziens. Šis jēdziens no vienas puses iekļauj sevī preču un pakalpojumu tirgu, bet no otras puses - resursu tirgu. Pēdējais savukārt sastāv no finansu tirgus un nekustāmā īpašuma tirgus. Tieši šo abu tirgu savstarpējās attiecības arī nosaka nacionāli ekonomisko mehānismu.
Finansu tirgus - visu valsts naudas resursu kopums, savukārt tāda veida resursu, kuri atrodas nepārtrauktā apgrozībā, sadalīšanā un pārdalīšanā un kuri mainās piedāvājuma un pieprasījuma ietekmē, kas ir vērsti uz šiem resursiem, no dažādu ekonomikas subjektu puses.
Daudziem cilvēkiem vai uzņēmumiem var veidoties līdzekļu pārpalikums jeb lielāka vai mazāka naudas summa, kuru var un ir nepieciešams ieguldīt, turklāt tā, lai varētu arī kaut ko nopelnīt. Ja nauda tiek ieguldīta finansu tirgū, parasti tā kļūst vērtīgāka.
Pēc savas struktūras finansu tirgus sastāv no trim savstarpēji saistītiem un viens otru papildinošiem, bet atsevišķi funkcionējošiem tirgiem:
1. Apgrozāmo līdzekļu tirgus un īstermiņa atmaksas līdzekļi, kuri arī izpilda naudas funkcijas (vekseļi, čeki un citi).
2. Aizņēmumu tirgus, tas ir īstermiņa un ilgtermiņa banku kredīti.
3. Vērtspapīru tirgus.
Vērtspapīru tirgus ir organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas rada iespēju noslēgt atklātus un regulētus darījumus ar vērtspapīriem. Tas ir tirgus, kur īstenojas naudas resursu sadale starp naudas piedāvātājiem (ieguldītājiem) un tās patērētājiem (emitentiem) uz vērtspapīru apgrozības kā preces pamata.…