Moņteņs un viņa esejas palīdzēja ievirzīt filozofiju jaunās sliedēs, padarot to teorētiskāku un nekonkrētāku. Lielā mērā pateicoties Monteņam, kļuva pieņemami pierakstīt savas idejas, pa ja autors nezināja, vai tās ir patiesas. Tas palīdzēja filozofijai nošķirties no reliģiskās domāšanas, neatspēkojot reliģiskās idejas.
5.5.1 Mani secinājumi.
Šis filozofs vairāk pētīja un iepazina sevi , nekā apkārtējo sabiedrību. Viņam šķita interesanti : „[..] var mainīt savu viedokli, savu attieksmi un noskaņojumu atkarībā no situācijas.” Mūsdienās ikvienam cilvēkam tas liekas pašsaprotami, ka mums ir viedoklis un attieksme pret lietām un mums tas nav jāmaina , ja paši nevēlamies, bet Viduslaikos, sava viedokļa nevarēja būt, jo bija jāpakļaujas aukstākām personībām par parasto iedzīvotāju. Interesanti, ka tikai 14.gs. filozofijā tika saprasts, ka cilvēks pats ir noteicējs par savu attieksmi sajūtām un viedokli.
„[..] cilvēka dabā ir turēties pie reiz pieņemtiem uzskatiem” , Montēņs. Katram cilvēkam ir savādāku uzskati, kas ir daļa no katra personības. Liela daļa no cilvēku izturēšanas un rīcības ir uzskatu dēļ, tāpēc cilvēki turas pie reiz pieņemtiem uzskatiem. Ja uzskatus mainītu bieži, tad arī rīcība un izturēšanās katru dienu būtu savādāka.
„[..]pats gudrākais, ko cilvēks var darīt, ir iederēties starp citiem cilvēkiem [..]”. Es šo ideju saprotu tā, ka vispareizāk ir pozitīvi kontaktēt ar apkārtējiem cilvēkiem un līdz ar to arī iederēties starp tiem, bez liekiem konfliktiem.
…