Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:234567
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Latvijas Zinātņu akadēmija un tās vēstures posmi    3
  Ievērojamākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2005. gadā    9
  Izmantotie avoti    11
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Zinātņu akadēmija ( LZA ) ir nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas un pasaules vadošos zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas karogā ir šūdināti seši gadu skaitļi, kas simbolizē nozīmīgus momentus Zinātņu akadēmijas vēsturē vai arī raksturo zināmu pēctecību: 1815, 1869,1932, 1936, 1946, 1992. Pirmais no gadu skaitļiem ir “1815” - Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas gads; šogad tātad tai aprit 190 gadi, pēdējais “apaļais” datums pirms 200 gadu jubilejas. Tādēļ vērts šajā reizē pakavēties pie šī datuma un Kurzemes biedrības likteņiem.
Gadaskaitļu virkne starp Kurzemes biedrības zīmogu – liru un Latvijas Zinātņu akadēmijas ģerboni – pūci izraisa pārdomas. Pirmā gada skaitļa (1815) saistība ar 1869.g. un 1932.g. (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas un pārveidotās Zinātņu Komitejas – Academia Scientiarum Latviensis dibināšanas gadiem), kā starpnieku Latviešu Draugu biedrībai ir loģiska, kaut arī visai pretrunīga. Tālāk nāk divi skaitļi, kas arī iezīmē divus virzības momentus Zinātņu akadēmijas vēsturē un kas arī pašreiz saistās ar zināmām jubilejām – proti, 1936. gada 14. janvārī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar Valsts likumu dibināja Latvijas Vēstures institūtu kā Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmo sastāvdaļu, līdz ar to likumā deklarējot nodomu dibināt LZA; no šī momenta aprit 70 gadi. Tātad pēc 1 ½ mēneša Latvijas vēstures institūts kā vecākais LR dibinātais zinātniskais institūts un savā ziņā arī LZA var atskatīties uz šo nozīmīgo datumu. Savukārt, pirms 60 gadiem, 1946.g. 14. februārī Latvijas PSR Zinātņu akadēmija sāka savu darbību. PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824 tika pieņemts 1945.g. 4. novembrī (oktobrī sasirgušā PSRS TKP priekšsēdētāja J. Staļina vietā to parakstīja viņa oficiālais amata vietnieks V. Molotovs), 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA reālu dibināšanu un 1946.g. 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Diez vai Kārlis Ulmanis un Vilis Lācis būtu akceptējuši Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību, kurai svētību deva Doroteja Bīrona un marķīzs Pauluči, taču mūsu Latvijas vēsture ir paradoksu pilna un samudžinātāka nekā pieņemts uzskatīt. Un tad visu beidzot nāk 1992. gada 14. februāris, kad ZA Hartā šī pēctecība ir akceptēta, un tajā reizē klāt bija arī daudzi pašreiz zālē sēdošie. Tā ir sintēze un pēctecības fiksēšana caur laikmetiem un cilvēkiem.
Protams, nepamatoti būtu apgalvot, ka 1815. gadā ir dibināta Latvijas Zinātņu akadēmija – tā būtu vēstures vulgarizācija, tiešas pēctecības nav. Taču Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dzimšanas datuma atzīmēšana LZA karogā ir vēsturiski pamatota kā goda parādīšana Baltijas vāciešiem. Atcerēsimies, ka biedrībā ir darbojušies arī Garlibs Merķelis, tāpat agrīnie latviešu cilmes inteliģenti D.H. Grindelis un K.K. Krauklings no Drēzdenes, ģeologs un arheologs K. Grēvinks (Krieviņš), bet Grothusa, Pandera, Eihvalda darbi joprojām ieiet pasaules zinātnes pamatfondā un Kārlis Vatsons pieminams kā viens no letonistikas celmlaužiem un letofīliem - latviešu izglītošanas centienu veicinātājiem. Latvijas ZA Hartas preambulā ir sekojoša rindkopa: “Atjaunotajā Latvijas Republikā Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.




Literatūras un mākslas biedrība (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst, Курляндское Общество любителей словесности и художеств) dzima 1815. gadā, - tā bija apgaismības laikmeta veidojums, kas tapa drīz pēc Lielās Franču revolūcijas, lielajiem Napoleona kariem, laikā, kad Aleksandra I liberālo reformu gaisotnē trijās “vāciskajās” Baltijas guberņās atcēla zemnieku dzimtbūšanu – Kurzemes guberņā to atcēla 1817.g., Vidzemes guberņā – 1819.g., vēl agrāk – Igaunijas guberņā. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,85 €
Materiālu komplekts Nr. 1145847
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas Zinātņu akadēmija. Ievērojamākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2005.gadā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/234567

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties