Kriminālprocesa principi

Kriminālprocesa principi ir vadošās normas, kas nosaka procesuālās kārtības raksturu un struktūru. Tās netiek tieši piemērotas tiesvedībā, bet ietekmē to kopumā, nosakot būtisko tās institūta un speciālo normu izveidi un saturu.
Eiropā tiesvedības principi tika formulēti Francijā pēc 1789.gada revolūcijas. Pirmā prasība bija tiesvedības atklātums un mutiskums.
Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (turpmāk tekstā – KPK) nostiprinātie kriminālprocesa principi kopumā raksturo kriminālprocesa būtību un procesuālās kārtības struktūru.
Kriminālprocesa principi ir likumiski, jo tie kā vispārīgas un vadošas procesuālās normas ir tieši izteiktas Satversmē. Šie principi, būdami cieši saitīti ar kriminālprocesa uzdevumiem, netieši sekmē tā uzdevumu īstenošanu ar speciālo tiesvedības normu starpniecību.
Kriminālprocesa principu sistēmā ietilpst šādas pamatnostādnes:
1)likumības princips;
2)publiskuma princips;
3)personas tiesību un brīvību neaizskaramības princips;
4)tiesas jurisdikcijas princips;
5)cilvēku vienlīdzības princips likuma un tiesas priekšā;
6)koleģialitātes princips;
7)tiesnešu neatkarības un likumības princips;
8)tiesvedības valodas princips;
9)atklātuma princips;
10)aizstāvības princips;
11)patiesības noskaidrošanas princips;
12)nevainīguma prezumpcijas princips;
13)likumības un tiesu darbības uzraudzības princips;
14)iztiesāšanas tiešuma un mutiskuma princips;
15)iztiesāšana nepārtrauktības princips;
16)sacīkstes un pušu līdztiesības princips;
17)tautas pārstāvju līdzdalības princips;
18)personas dzīvības, veselības, goda un cieņas nodrošināšanas princips;
19)procesuālo darbību un nolēmumu pārsūdzēšanas princips;
20)procesuālās ekonomijas princips.…