9. Secinājumi
Savā darbā esmu apkopojis informāciju par lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem Latvijā, to produkciju un sniedzis nelielu ieskatu arī šīs nozares vēsturē un mūsdienās. Esmu uzzinājis un secinājis, ka:
• Ķīmiskās rūpniecības nozare pasaulē strauji uzplauka 19. gs. Tā izauga no primitīvas ziepju vārīšanas.
• Latvijā to aizsāka Hercogs Jēkabs, jau 17. gs. nelielās manufaktūrās gatavojot ķieģeļus, dakstiņus, šaujampulveri, dedzinot kaļķus un kausējot stiklu.
• Galvenās izejvielas produkcijas ražošanai ir nafta, dabasgāze un ogles. Latvijā šie resursi nav praktiski pieejami, tāpēc tiek importēti no ārvalstīm. Atsevišķi uzņēmumi- (Grindeks), (Olain Farm) šīs izejvielas sintezē paši, savās laboratorijās.
• Visstraujāk nozare attīstās, kad Latvijas teritorija nonāk Krievijas sastāvā. Rodas tādi lielie ķīmiskās rūpniecības centri kā (Rīgas krāsu un laku rūpnīca), (Provodņiks), (VEF), (Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca) u.c.
• Latvijas neatkarības gados lielākā daļa ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu bankrotē.
• Pašreiz Latvijā no ķīmiskās rūpniecības produktiem visplašāk ražo- farmacētiskos preparātus, plastmasas izstrādājumus, krāsas un lakas, parfimēriju un kosmētiku.
• Šo nozari, manuprāt, Latvijā vajadzētu maksimāli attīstīt un pilnveidot, jo tā ir ļoti pelnoša un prasa lielus cilvēku resursus, tāpēc palīdzētu pārvarēt ekonomiskās grūtības- bezdarbu un naudas trūkumu valstī. Lai to attīstītu būtu jāinvestē lielāki līdzekļi visā ķīmijas nozarē, sākot no skolām, kur sagatavo jaunos speciālistus, beidzot ar noieta preču tirgus izpēti.
• Nozares, kurās vajadzētu vairāk investēt- farmācija, metālapstrāde un parfimērijas, kosmētikas ražošana. Šāda kvalitatīva produkcija ir konkurētspējīga gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, ar samērā lielu pievienoto vērtību.
…
