SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Tiesības uz īpašumu ir svarīgs cilvēka pamattiesību elements, kas sastopams gan nacionālajās tiesībās, gan arī starptautiskajās tiesībās. Tiesības uz īpašumu Latvijā mums sabiedrībai garantē Latvijas Republikas pamatdokuments – Satversme. Tās tiesības un sniegtās privilēģijas, ko sniedz īpašums kā vienu no cilvēka pamattiesībām nākas ievērot gan trešajām personām, gan valsti, izņemot tos aprobežojumus, ko nosaka likums.
Kā nosaka Civiltiesību normas, tad īpašums ir vispilnīgākā varas tiesība pār lietu, tiesības šo lietu valdīt, turēt, lietot un iegūt no tās visus labumus, izlietot to pēc sava ieskata, pat iznīcināt, īpašniekam ir tiesības to atprasīt no trešajām personām.
Iepazīstoties ar juridisko literatūru autore ir secinājusi, ka īpašums iegūstams divos veidos, kā sākotnējās jeb oriģinārais iegūšanas veids, kad īpašums tiek radīts pirmo reizi (lietai nav iepriekšēja īpašnieka, tā nevienam nepieder) un atvasinātais jeb derivatīvais iegūšanas veids, kad lietai jau ir (ir bijis) vismaz viens īpašnieks. Sākotnēji tiesības iegūst ar piegūšanu, ievācot augļus, ar pieaugumu un ieilguma ceļā, bet atvasinātās īpašumtiesības iegūstamas darījumos ar nodošanu, ko var uzskatīt par visizplatītāko no īpašuma iegūšanas veidiem.
Latvijas Republikas Civillikumā minēto īpašuma tiesību iegūšanas galvenais mērķis ir radīt lietām īpašnieku, pie tam tiesiskā un likumīgā ceļā.
Īpašumtiesības ir tiesības, bet laika gaitā mainās sabiedrība un valsts kopumā, līdz ar to mainās vajadzības – kas nebija nepieciešamas vakar, būs nepieciešamas rīt, līdz ar to tiesībās vienmēr būs uz ko tiekties, kā pilnveidoties.
…
