Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pēc post-izometriskās relaksācijas otrajā nedēļā pēc augšstilba kaula galviņas lūzuma operācijas

Secinājumi
1. Biežākie augšstilba lūzumu cēloņi jaunākiem cilvēkiem ir auto avārijas, kritieni no liela augstuma vai spēcīgs trieciens sportā, bet vecākiem cilvēkiem - nelieli kritieni, kā rezultātā lūzt augšstilbs, ko, protams, ietekmē arī osteoporotiskas izmaiņas kaula struktūrā.
2. Fizioterapija ir neizbēgama rehabilitācijas procesā pēc augšstilba kaula lūzuma.
3. Atkarībā no lūzuma veida ir iespējamas tādas komplikācijas kā kaula nesaaugšana, kaula anatomiski nepareiza saaugšana, ceļa locītavas kontraktūra, ceļa un gūžas locītavas osteoartrīts, nervu un/vai asinsvadu bojājums un kaula infekcija, kas var izraisīt osteomielītu.
4. Galvenie fizioterapijas mērķi pēc augšstilba kaula lūzuma ir pēc iespējas ātrāk atgūt pacienta pirms-traumas stāvokli, neatkarības līmeni, gūžas un ceļa locītavas aktīvo un pasīvo kustību apjomu.
5. Svarīgākais rehabilitācijas sākuma procesā ir atgūt augšstilba fleksijas aktīvo un pasīvo kustību apjomu, jo ir iespējama tāda komplikācija kā gūžas locītavas ankiloze, kas vēlāk neļaus veikt kustības gūžas locītavā.
6. Ja pacients sūdzas par mokošām, pastāvīgām sāpēm lūzuma lokācijas vietā, tad ir jāinformē pacienta ārstējošais ārsts vai ķirurgs, lai veiktu tālāku, padziļinātu pacienta izmeklēšanu, lai izvairītos no iespējamajām komplikācijām.
7. Normāls, bez komplikāciju rehabilitācijas process ilgst līdz 18 nedēļām.
8. Palielinot gūžas un ceļa locītavu pasīvo kustību apjomu ar post-izometriskās relaksācijas metodi, palielinās gūžas un ceļa locītavas aktīvais kustību apjoms un augšstilba muskuļu (m.quadriceps un hamstringa) spēks.
9. Post-izometriskās relaksācijas pamatā ir muskuļa stiepšana pēc neilgas muskuļa izometriskas kontrakcijas.
10. Pastāv būtiska, spēcīga korelācija starp lielumiem, kas ir iegūti pirms un pēc post-izometriskās relaksācijas.
…